MANTOJUMS PA IELĀM

KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”
KOKA ARHITEKTŪRAS MANTOJUMS

Apstiprināts: 06.12.2017.

Nr. 0032.

ZVEJNIEKU IELĀ Nr. 9., Gr. 62/144.
ĶĪPSALA

Zvejnieku iela Nr. 9., Gr. 62/144. Ķīpsala. Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1910/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1910/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1910/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. 1988. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1910/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
1988. gads.

Īres un tirdzniecības namu Zvejniekuielā Nr.9, Gr.62/114, būvējis tvaikoņu firmas “KārlisKronenbergs” īpašnieks Kārlis Kronenbergspēc arhitekta Eižena Laubes02.03.1910. gadā apstiprināta projekta, ēkas būvniecība pabeigta 25.08.1912. gadā. Ēka nacionālā romantisma stila, ar ziemeļu, tuvāk, norvēģu arhitektūras vaibstiem. Ēka paredzēta firmas tvaikoņu kapteiņu un jūrnieku atraitnēm, kā arī četru istabu dzīvoklis namīpašniekam, pārējie trīs, divu un vienu istabu dzīvokļi.
Ēkas fasādē divas izvirzītas plaknes sānos, frontons un virs izvirzītajām plaknēm - jumtu logi.
Mūra puspagraba stāvā atrodas tirgotavu telpas un daži vienu istabu dzīvokļi, kalpotājiem.
Cokola un pirmā [partera] stāvā, vizuāli izstieptas, ieejas mezgla durvis ar ziemeļu seno būvju stila elementiem un ar sānu pilastriem, kas pakāpeniski pāriet masīva kolonnu kapiteļos. Divu viru durvis izstieptas; šķērsis veidots ar vienkārša koka virsmu, ko noslēdz divu daļu kapitelis. Plašs četrpadsmit rūtiņu virslogs, kurā stiklu vieta dēļi, jo apgaismojumu nodrošina virslogs. Vērtņu koka rāmis veidots no profilētiem dēļiemar vertikālo zīmējumu. Pildini veidoti no vairākām saliktām koka daļām. Portāla noslēguma masīvsfrontons veidots no profilētiem dēļiem, ko balsta pilastri ar Skandināvu rūnu dēļu un viļņu rakstu, portāls līdzīgs ēkai Mūksalas ielā Nr.17, bet šeit iezīmējas E. Laubes daiļradei raksturīgās sīkās detaļas, portāls un pilastri savienoti ar kokā grieztiem kronšteiniem.
Partera, pirmā stāva koka apdare vienkārša;starpstāvu dzegas faktiski veidotas no vienkāršiem dēļiem, logu aiļu apdare pirmā skatījuma vienkārša, bet parastie dēļi ar iegrieztām rievām un kvadrātiem veido skandināvu rakstu; zem logu ailēm pildini atšķirībā no pārējās zem dzegu apdares - eglīšu rakstā.Fasādes izvirzītās plaknes daļasatdalītas ar pilastriem un to kapiteļiem.
Starp pirmo un otro stāvu veidota josla; centrālā daļa sadalīta dēļu apšuvumā ar vienkāršo dēļu garenisko joslu tā pasvītrota ar otra stāva logu apmales rakstiem, bet izvirzītās plaknesdekorētasar kokā griestiem zīmējumiem, pa kreisi – divi sakrustoti enkuri, īpašnieka profesija, pa labi – monogramma “K.K.” Kārlis Kronenbergs, kompozīciju sānu apmales gludie dēļi iezīmēti ar šķērss un slīpiem iegriezumiem. Logu ailes pedurlistes ar fabrikas kapiteļiem – cinka akantu lapu formā.
Otrā stāva logu aiļu apdare atšķirīgā, neo-gotikas stilā, kaut šeit varētu saskatīt arī nacionālā romantisma stila vaibstus. Apmales dēļi dalās vairākos posmos - pamatā dēlis ar slīpiem iegriezumiem, uz kurā uzlikts dēlis ar dažiem horizontāliem iegriezumiem,kurš savienojas ar horizontālo dēli, kura kompozīcijā slīpi iegriezti un no apmalēm veidoti krusti. Šī kompozīcija atkārtojas arī fasādes centrālā daļā, kurp iziet divi saimniecības telpu lodziņi. Kompozīciju papildina arī ēkas stāva centrālās fasādes apšuvums, kuru sadala vertikālais apšuvums ar dēļu noapaļotiem galiem “ar rozīnīti” - apaļo virpoto padziļinājumu.
Divi frontoni, no ielas un pagalma pusēm, sastāv no trim daļām, pirmā daļa, ko atdala starp-stāvu dzega, kas dekorēta ar dažāda garuma dēlīšiem - faktiski imitē ziemeļblāzmu vai viļņus; otrā daļa -horizontālie dēļi kurus sadala divi bēniņu telpu logi un kokā grieztie pieci kronšteini; logus ierāmē platas aiļu līstes ar pieciem padziļinātiem kvadrātiem, kas atgādina skandināvu runas. Frontonus noslēdz dažādu garumu vertikāli dēļi, šeit spilgti iezīmējot ziemeļblāzmas vaibstus.
Bēniņu telpu apgaismojumam kalpo divi lukturi, kuru forma saskaņota ar ieejas portālu, un tā balstās uz četriem kronšteiniem, tādiem pašiem kā frontoniem, plašs stiklojums sadalīts piecās daļās, līdzīgs stiklojums bijis ieejas mezglam.
Atsevišķi atzīmējami stūra dubultie pilastri, kuru dekorējums - vertikāli un horizontāli iegriezumi;vienkāršie koka bāzes un dubultie kapiteļi ar dažādu kvadrātu formu izgriezumiem.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Ieejas mezgla durvis. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Ieejas mezgla durvis.
2017. gads.

Cokola un pirmā [partera] stāvā, vizuāli izstieptas, ieejas mezgla durvis ar ziemeļu seno būvju stila elementiem un ar sānu pilastriem, kas pakāpeniski pāriet masīva kolonnu kapiteļos. Divu viru durvis izstieptas un šķērsis veidots ar vienkāršo koka virsmu, ko noslēdz divu daļu kapitelis. Plašs četrpadsmit rūtiņu virslogs, kurā stiklu vieta dēli, jo apgaismojumu nodrošina virslogs. Vērtņu koka rāmis veidots no profilētiem dēļiem ar vertikālo zīmējumu. Pildini veidoti no vairākām saliktām koka daļām. Portāla noslēguma masīvs - frontons veidots no profilētiem dēļiem, ko balsta pilastri ar Skandināvu rūnu dēļu un viļņu rakstu, portāls līdzīgs ēkai Mūksalas ielā Nr.17, bet kā E. Laubes daiļradei raksturīgas sīkās detaļas; portāls un pilastri savienoti ar kokā grieztiem kronšteiniem.

Ēka Mūksalas ielā Nr. 17. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Jānis Alksnis. Ieejas mezgla durvis. 2016. gads.

Ēka Mūksalas ielā Nr. 17.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Jānis Alksnis.
Ieejas mezgla durvis.
Faktiski viens pret vienu, kaut dažādi arhitekti.
2016. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Ieejas mezgla portāls. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Ieejas mezgla portāls.
2017. gads.

Ēka Mūksalas ielā Nr. 17. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Jānis Alksnis. Ieejas mezgla portāls. 2016. gads.

Ēka Mūksalas ielā Nr. 17.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Jānis Alksnis.
Ieejas mezgla portāls.
2016. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Ieejas mezgla durvju logu ailes. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Ieejas mezgla durvju logu ailes.
2017. gads.

Ēka Mūksalas ielā Nr. 17. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Jānis Alksnis. Ieejas mezgla durvju logu aile. 2016. gads.

Ēka Mūksalas ielā Nr. 17.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Jānis Alksnis.
Ieejas mezgla durvju logu aile.
2016. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Ieejas mezgla pilastra fragments. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Ieejas mezgla pilastra fragments.
2017. gads.

Ēka Mūksalas ielā Nr. 17. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Jānis Alksnis. Ieejas mezgla pilastra fragments. 2016. gads.

Ēka Mūksalas ielā Nr. 17.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Jānis Alksnis.
Ieejas mezgla pilastra fragments.
2016. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Frontons. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Frontons.
2017. gads.

Divi frontoni, no ielas un pagalma pusēm, sastāv no trim daļām, pirmā daļa, ko atdala starp-stāvu dzega, kas dekorēta ar dažādu garumu dēlīšiem faktiski imitē ziemeļblāzmu vai viļņus, otrā daļa horizontālie dēļi kurus sadala divi bēniņu telpu logi un kokā griezti piecikronšteini; logus ierāmē platas aiļu līstes ar pieciem padziļinātiem kvadrātiem, kas atgādina skandināvu rūnas. Frontonus noslēdz dažādu garumu vertikāli dēļi, šeit spilgti iezīmējot ziemeļblāzmas vaibstus.
Bēniņu telpu apgaismojumam kalpo divi lukturi, kura forma saskaņota ar ieejas portālu, un tā balstās uz četriem kronšteiniem, tādiem pašiem kā frontoniem, plašs stiklojums sadalīts piecās daļās, līdzīgs stiklojums bijis ieejas mezglam.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Frontons. 2017. gads.

Ēka Mūksalas ielā Nr. 17.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Jānis Alksnis.
Frontons.
2016. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Jumta dzegas konsole. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Jumta dzegas konsole.
2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Pirmā stāva logu ailes apdare. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Pirmā stāva logu ailes apdare.
2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Pirmā stāva logu ailes plākne. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Pirmā stāva logu ailes plākne.
2017. gads.

Partera, pirmā stāva koka apdarē – vienkāršas un arī starpstāvu dzegas veidotas no vienkāršiem dēļiem; logu aiļu apdare pirmā skatījumā vienkārša, bet parastie dēļi ar iegrieztām rievām un kvadrātiem veido skandināvu rakstu, zem logu ailēm pildini atšķirība no pārējās zem dzegu apdares - eglīšu rakstā. Fasādes izvirzītās plaknes atdalītas ar pilastriem un to kapiteļiem.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Otrā stāva logu ailes apdare. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Otrā stāva logu ailes apdare.
2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube. Otrā stāva tehnisko telpu logu ailes apdare. 2017. gads.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.
Otrā stāva tehnisko telpu logu ailes apdare.
2017. gads.

Otrā stāva logu aiļu apdare atšķirīgā, neo-gotikas stilā, kaut šeit varētu saskatīt arī nacionālā romantisma stila vaibstus. Apmales dēļi dalās vairākos posmos - pamatā dēlis ar slīpiem iegriezumiem, uz kura uzlikts dēlis ar dažiem horizontāliem iegriezumiem kas savienojas ar horizontālo dēli, kura kompozīcijā - slīpi iegriezti un no apmalēm veidoti krusti. Šī kompozīcija atkārtojas arī fasādes centrālajā daļā, kurp iziet divi saimniecības telpu lodziņi. Kompozīciju papildina arī ēkas stāva centrālās fasādes apšuvums, kuru sadala vertikālais apšuvums ar noapaļotiem dēļu galiem, “ar rozīnīti” - apaļo virpoto padziļinājumu.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.

Starp pirmo un otro stāvu veidota josla; centrālā daļā sadalīta stāva dēļu apšuvumā ar vienkāršo dēļu garenisko joslu, pasvītrota ar otrā stāva logu apmales rakstiem, bet izvirzītās plaknes dekorētas ar kokā griestiem zīmējumiem, pa kreisi – divi sakrustoti enkuri, īpašnieka profesija, pa labi – monogramma “K.K.” Kārlis Kronenbergs, kompozīcijas sānu apmales gludie dēļi iezīmēti ar šķērss un slīpiem iegriezumiem.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.

Bēniņu telpu apgaismojumam kalpo divi lukturi, kura forma saskaņota ar ieejas portālu, un tā balstās uz četriem kronšteiniem, tādiem pašiem kā frontoniem, plašs stiklojums sadalīts piecās daļās, līdzīgs stiklojums bijis ieejas mezglam.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9. Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.

Ēka Zvejnieku ielā Nr. 9.
Būvēta 1911/1912. gados, arhitekts Eižens Laube.

Atsevišķi atzīmējami stūra dubultie pilastri, kuru dekorējums -vertikāli un horizontāli iegriezumi, vienkāršie koka bāzes un dubulta kapiteļi ar dažādu kvadrātu formu iegriezumiem.

Kapteinis Kārlis Kronenbergs.

Kapteinis Kārlis Kronenbergs.

Kapteinis Kārlis Kronenbergs dzimis 1880. gadā Slokā, Firmu nodibināja 1905. gadā, saka savu darbība ar velkoni “Kadimo” un papildus nodarbojoties ar svaigā ūdens piegādi kuģiem Rīgas ostā. 1909. gadā būdams Rīgas tirdzniecības savstarpējās kredītbiedrības valdes loceklis, izsolē no biedrības ieguva zemesgabalu Ķīpsalā, kur uzbūvēja namu savai ģimenei., 1913. gadā K. Kronenbergs iegādājās velkoni “Baltija”.
Abiem velkoņiem bija raiba Pirmā pasaules kara un atbrīvošanas cīņu vēsture. Velkoni “Baltiju” mobilizēja lielinieki un ieskaitīja savā flotili. Velkonis “Kodimo” 1919. gadā piegādāja pārtiku Baloža brigādei no Jelgavas uz Lielupi un to arestēja vācieši.
1924. gadā “Kodimo” nogrima, miglā saduroties ar dāņu tvaikoni, savukārt “Baltija” 1925. gadā nogrima, saduroties ar norvēģu tvaikoni. Abi kuģi izcelti, saremontēti un atkal laisti darbā.
1926. gadā izbūvēja velkoni “Kārlis Kronenbergs”, kurš skaitījās viens no spēcīgajiem Rīgas ostā. K. Kronenbergam vēl piederēja divas ūdens piegādes liellaivas – “Mīlgrāvis” un “Avots”, sešdesmit tonnu koptilpumā., viņš arī kuģniecības akciju sabiedrību “Nauta” un “Navigator” dibinātājs, pēc viņa nāves 1930. gadā uzņēmumu turpina vadīt dzīvesbiedre Emīlija Krenbergs, kas Zvejnieku ielā dzīvoja vēl padomju laikā, bērni darbojās kā uzņēmēji ārzemes, bet ģimenes un uzņēmuma arhīvs vēl ilgi klejoja pa Ķīpsalas namiem.

V. Eichenbaum’s un Ingrīda Kontere / MMXVI

V. Eichenbaum’s
Ingrīda Kontere
MMXVII