KOKA CENTRS PUŠKINA IELĀ
IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”
MASKAVAS FORŠTATE
AVOTI

Koka ēka Puškina ielā Nr. 4., Gr. 41/108.


MMXI - MMXV
Koka ēkas fragmentu Puškina ielā Nr. 4 demontēja un pārvietoja uz ēku Krāsotāju ielā Nr. 12, 2012/2013. gados, kas tagad kalpo kā vēsturiskais eksponāts un kā Koka ēku renovācijas centra „KOKA RĪGA” mācības līdzeklis un koka arhitektūras savdabīgais „altāris”. Rekonstrukciju veica Rīgas celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļas studenti.

Krāsotāju ielā Nr. 12.
Izstāžu un konferenču zāle.
Ēkas Puškina ielā Nr. 4., rekonstruēts fasādes fragments.
2013. gads.
Puškina iela
Puškina iela izveidota 1812. gadā no Krasta ielas līdz Dzirnavu ielai (1812. gada – Lielā Riepnieku)ar nosaukumu Lielā Jēzusbaznīcas iela (Grosse Jesuskirchenstrasse), no 1885. gada – Smolenskas iela, no 1923. gada – Puškina iela, 1942/1944. gados nosaukums Smolenskas iela.
Nosaukta par godu krievu rakstniekam A.S. Puškinam 1923. gadā, apmaiņa pret Puškina (tag. Kronvalda) bulvāra nosaukumu. Nosaukums pārcieta vairākus uzbrukumus no nacionāliem spēkiem Rīgas domē un valstī kā 1923. gada tā arī 1934. gadā.
Puškina iela saistīta ar pareizticīgo svētkiem jo janvārī uz Ziemassvētkiem pēc vecā stila, pa šo ielu gāja procesija un laivu piestātnes padziļinājumā Daugavas krasta notika t.s. Jordānas ūdens kristības, izcirtot ledus krusta forma āliņģi.
Puškinas ielas rajons bija saistīts ar daudzām krimināla rakstura notikumiem, aplaupīšanu, bruņotiem uzbrukumiem, slepkavībām, nelegālas degvīna tirgotavas, kas raksturīgs, tirgus un ostas, esošiem apkaimēm, tā 1932. gadā Puškina ielā Nr. 4. pagalma ieskrēja bruņotājs laupītājs, kuru neizdevās noķert un t.l.
Kvartāla vēsturiskā attīstība

Jēzusbaznīcas rajona plāns.
1813. gads.
Jēzusbaznīcas rajons bija viens no izkoptākajiem Rīgā, kvartāla centrālā ass ir Jēzusbaznīca un tās laukums, bet ielu regulārais tīkls veidots, piemērojoties Elizabetes (tag. Turģeneva) ielai un aizsardzības zonas līnijām, kā Riepnieku (tag. Dzirnavu) ielai pret Rodenburgas grāvi.

Kvartāla plāns.
1813. gads.

Kvartāla plāns.
1889. gads.
Zemesgabals Gr. 41/108, tagadējā Puškina ielā Nr. 4, 1813. gadā vēl nav apbūvēts, bet ieguvis tagadējas robežas, iespējams īpašums piederēja vienam īpašniekam, ar zemesgabalu tagadēja Puškina ielā Nr.6, kas jau apbūvēts, par to liecina arī gruntsgabalu robežu vienota konfigurācija. 1813. gada kvartāls atrodas starp Lielu Jēzusbaznīcas (tag. Puškina), Mucinieku (tag. Maskavas), Mazo Jēzusbaznīcas (tag. Jēzusbaznīcas) ielām un Daugavas krastu (Lastadiju), 1803. gada plāna kvartāls vienots ar blakus kvartālu uz centrā pusi. 1813. gadā kvartālā uzceltas astoņas ēkas. Kopš 1813. gada kvartāla sadalījums gruntsgabalos palicis bez izmaiņām.

Maskavas ielā Nr. 26.
Kvartāla nojaukšanas sākums.
1984. gads.
Uz 2011. gadu kvartāla saglabājušas tikai divas koka ēkas Puškina ielā Nr. 2, Gr. 41/105 celta 1813. gada kā vienstāvu koka dzīvojama ēka, pārbūvēta par divstāvu 1902. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pekšēna projekta, kad izmainīta koka fasādes apšuvums un Puškina ielā Nr. 4, Gr. 41/108. celta ap 1830. gadu, nojaukta 2012. gadā, pārējās ēkas nojauktas 1984/1992. gados, kā arī sešas mūra ēkas.
Zemesgabala Puškina ielā Nr. 4., Gr. 41/108. apbūve

Zemesgabalu Gr. 41/108., 109., 110.
Situācijas plāns.
1813. gads.

Zemesgabala Gr. 41/108.
Plāns.
1880. gads.
Koka ēka Puškina ielā Nr. 4. būvēta spriežot pēc dažādiem faktoriem pēc Rīgas pilsētas cietokšņa statusa atcelšanas 1830. gadā, kas ierobežoja apbūvi gar Maskavas ielu, kur drīkstēja būvēt tikai vienstāva ēkas, lai netraucētu cietokšņa lielgabalu piešaudes līnijas, bet šķērsielām bija jābūt bez līkumiem, ar krustojumiem taisnā leņķī. No sākuma ēka nav apšūta ar dēliem un ir guļbūve ar atklātām testu baļķu sienām, krāsota gaiši zila krāsa, ar hidroizolāciju no bērzu mizām un starp baļķu izolāciju - sūnām. Vēlāk apšūta, daži ēku vēlāko dēļu pāršuvumu dekoratīvie elementi liecina par ēkas fasādes izmaiņām Nikolaja I (1796-1855.) metāla industrijas attīstības laikā, kā dažas detaļas, kas agrāk izgrieza no koka, kā ēkas Maskavas ielā Nr. 89, pilastru kapiteļi, detaļas bijuša izgatavoti no cinka un alvas sakausējuma (špialters, Scpiauter) materiāla, šīs dekora elements izmantoja arī 1870/1880. gados būvētas mūra ēkas. Ēka būvēta kā tipiskā prestižas Lielās Jēzusbaznīcas rajona savrupmāja, par ko liecina, ieejas mezgla trūkums no ielas un slēģi, samēra augsta pirmā stāva, ieeja caur vārtiem nodrošināja mājas aizsardzību. Ēku, iespējams, izmantoja arī kā Daugavas ostas tirdzniecības uzpirkšanas līgumu kantori.

Koka pilastra kapitelis Maskavas ielā Nr. 89.
2010. gads.
Dokumenti par koka ēku un staļļiem pie ielas nav Rīgas būvvaldes gruntsgabala Gr. 41/108. lietā, pirmās ziņas parādās 1880. gada 7. martā, kad pēc arhitekta Hugo Villa projekta pagalma dziļuma tiek celts mūra divu stāvu spīķeris uz to brīdi zemesgabala atrodas trīs koka ēkas. 1897. gada 7. oktobrī arhitekts Edmunds fon Trompovskis projektējis pārbūvēt spīķeri par trīsstāvu dzīvojamo mūra ēku, projekts nav realizēts.

Spīķeris Puškina ielā Nr. 4.
Celts 1880. gadā.
2011. gads.
Dzīvojamo pusotra stāvu dzīvojamo ēku bija paredzēts nojaukt 1910. gadā, kad 1910. gada 23. novembrī arhitekts V. Štolls projektē piecu stāvu īres māju, projekts nav realizēts.

Piecstāvu īres nama nerealizētais projekts 1910. gads.
Arhitekts V. Štolls.
1921. gada nojauca vienstāvu koka saimniecības ēku pie ielas, 1925. gada nojauca otro koka vienstāvu saimniecības (Staļļus) pagalma un viņas vieta uzcēla pēc būvinženiera O. Stange 1925. gada 15. augustā apstiprināta projekta vienstāvu mūra šķūņi. Vairāk nekādas izmaiņas gruntsgabala apbūve līdz 2012. gadam nav notikušas.

Ar cirvi sagatavotas guļbūves savienojuma detaļas.
2014. gads.

Sūnu, starp baļķu, siltuma izolācija.
2014. gads.

Bērzu, starp pamatiem un baļķiem, hidroizolācija.
2014. gads.

Nama fasādes fragments, atsegta guļbūve, redzams:
fasādes oriģinālais krāsojums pernica un gaiši zila eļļas krāsa
un vēlāko laiku fasādes dēļu apšuvums.
2014. gads.

Krāsotāju ielas Nr. 12.
Puškina ielās Nr. 4. nama iebūvēta logu aile ar slēģiem
un cinka sakausējuma dekoru.
2014. gads.

Restaurācijas gaitā.
2013. gads.

Krāsotāju ielā Nr. 12.
„KOKA RĪGA” centra atklāšana.
2013. gada 21. maijā.
Dzīvojama pusotra stāvu koka dzīvojama ēka (guļbūve apšūta ar dēliem) ar mezonīnu pie ielas celta ap 1830. gadu pēc profesionālā arhitekta, vai pāraug fasādes, projekta klasicisma stila, par to liecina daudzas detaļas: ēkas līdzsvarota būvmasa, pareizas proporcijas, mezonīns ar klasisko frontonu, kas ierobežots ar pilastriem, pirmā un otrā stāva lugu aiļu apdare ar špialteru ( cinka un alvas sakausējums) akantu lapu dekoriem virs loga ailes vīdu, kas sadala logu dekoratīvo apmali un klasisko plakni zem logu ailes ar mazo cinka rozeti centrā, apmales augšēja profilēta liste lauzta.
Pirmā stāva trīs logu aiļu apdare figurē nelielas cinka rozetes, kas attiecas uz vēlāko (1879.-1880.) būvniecības periodu, kad izmantoja dažādu metālu dekoratīvus elementus, kas aizvietoja kokgriezumus, kā arī groplogu vienkāršota apkalumu forma, cinka rozetes arī atrodas nama stūra pilastru kapiteļu un bāzes vidu.

Nama Puškina ielā Nr. 12. pēdējā ziema.
2011. gada 21. decembrī.

Otrā stāva logu aiļu apdare.
2011. gads.

Pirmā stāva logu aiļu apdare.
2011. gads.

Pirmā stāva slēģu eņģu turētāji un kalumi.
2011. gads.

Pirmā stāva loga sandriķa apakš listes dekors.
2011. gads.
Mezonīna frontona dekoratīvais logs ar dekoratīvu zvaigznīti centrā, kas izpildīts ar lielo precizitāti un ir amatnieka meistarības paraugs, pie rūpīgas izpētes atrastas kaltas naglas, kas nav konstatēti dēļu apšuvumā, tur izmantoti fabrikas naglas.

Mezonīna frontona dekoratīvais logs.
1992. gads.
Cietokšņa statusa laika būvētas ēkām bija ierobežojumi fundamenta augstumam, kas bija atļauts tikai 30 cm augsts un pagrabu ierīkošana, pamatojoties kā pie priekšpilsētas nodedzināšanas tos nevarētu izmantot kā aizsardzības elementus. Puškina ielas Nr. 4. namam fundaments vismaz ar visu ielas līmeņa pacelšanu bijis 80 cm augsts.

Pirmā stāva virslogu metāla dekors akantu lapas.
2011. gads.

Otrā stāva virslogu metāla dekors akantu lapas.
2011. gads.

Pilastru bāzes rozete.
2011. gads.
- Vērtīgākās detaļas var saskatīt;
- Ēkas vainagu aizsedzoša koka dziļi profilēta liste;
- Pirmā stāva sānu logu aiļu apmaļu dekoratīvos listes ar špialteru akantu lapu centrā un slēģi;
- Pirmā stāva centrā logu aiļu apmaļu līstes un sandrīķi ar pildīniem, kas rotāti ar cinka rozetēm;
- Otrā stāva logu aiļu pildīņi, kas norobežoti ar nelieliem pilastriem un rotāti ar cinka rozetēm centrā;
- Otrā stāva logu aiļu apmales ar špialteru akantu lapu centrā un trīsdaļīgo augšējo logu dalījumu;
- Mezonīna frontona dekoratīvais astoņu stūrainais logs ar cinka rozeti centrā un astoņu šķēršļu dalījumu;
- Ēkas stūra rātu riteņu regulējamie akmeņi;
- Ēkas saimniecības pusē esošais kalēju šķelts logu aizsargs.

Kalēju šķelts logu aizsargs.
1992. gads.

Ēkas stūra rātu riteņu regulējamais akmens.
2011. gads.
Ēkas vērtību grūti novērtēt, analoģiskās koka ēkas Rīgā, sava prakse neesmu sastapis, vienīgi līdzīga ēka uzcelta ap. 1820. gadu, kas pārbūvēta un pāršūta ap 1880. gadu, Bruņinieku ielā Nr. 18, bet daudz bagātīgo fasādes apdari, kura izmantotas daudzas metāla lietas detaļas.

Koka ēka Bruņinieku ielā Nr. 18.
Pārbūvēta 1889. gadā.
1987. gads.

Bruņinieku ielā Nr. 18.
Dekoratīva metāla rozete.
2010. gads.
Tirdzniecības uzņēmumi
- 1880/1886. gados Samuila Jsraelita spīķeris;
- 1886/1896. firmas „Eduard Schturz & Co” noliktava, īpašnieks Emīls Pondorfs;
- 1896/1904. tirgotāja Jciga Šmerloviča noliktava;
- 1904/1908. brāļu Serafimu noliktava;
- 1908/1940. II ģildes tirgotāja Jchoka Leiba Šapiro, siļķu un miltu vēlāk kliju un miltu noliktava un tirgotava.

J.L. Šapiro tirdzniecības uzņēmuma reklāma.
1913. gads.
- 1921/1937. atrādās firmas „Johnn Rueckera & Co” linu sēklu tīrītava un noliktava;
- 1937/1939. firmas „Gerhards & Hejs” linsēklu noliktava;
- 1941. gadā austuves un vērptuves „Parīzes Komūna” noliktava;
- Zemesgabala adreses: 1866. gada Maskavas I Priekšpilsētas, I kvartāls, Grosse Jesuskirchestrasse Nr. 4., Policijas Nr. 56 (agr. 98/99);
- 1885. Smolenskas ielā Nr. 4.;
- 1923. Puškina ielā Nr. 4.
- Gruntsgabals atradās Rīgas Valmieras zemesgrāmatas III hipotēkas iecirkņi 605 nodalījumā.
Zemesgabala īpašnieki
- Virs īpašuma tiesības piederēja no 1813. gada līdz izpirkšanai 1939. gada Bulmerinks ģimenei, iespējams tas piederējis vēl agrāk, kad viss kvartāls vēl nebija sadalīts gruntsgabalos;
- 1866. gada minēts tirgotājs E. J. Sternbergs;
- 1873. VIII 28. īpašums reģistrēts uz Rīgas ebreja tirgotāja Samuela Jzraelitana vārdā, ko viņš ieguva no Annas Adelīnas Sternbergs, vēlāk Felsers;
- 1878. IV 03. reģistrēts uz Vulfa Šmuila d. Jzraelitana vārdā;
- 1886. VII 10. reģistrēta firma „Eduard Schturz & Co”;
- 1896. VIII 14. publiska izsole ieguva Rīgas ebrejs Jcigs Dāvids Šmerla d. Haits;
- 1904. I 13. publiska izsole ieguva Zvērināts advokāts Rihards Ferdinanda d. Serafims;
- 1904. II 01. uz dāvinājuma līguma pamata ieguva Dr phil Ernsts Ferdinanda d. Serafims;
- 1908. VI 30. uz pirkšanas līguma pamata reģistrēts Ichok Leibs Šoloma d. Šapiro, kas īpašnieks līdz 1940. gadā, izsūtīts uz GETO ar ģimeni 1941. gadā.

Avoti
- LVVA fonds - 2761-3-5183.;
- LVVA fonds - 1615-4-3529;
- LVVA fonds: 2942-1-11386, 2942-2-7249;
- „Koka Rīga”, R., b.g.;
- „Rigasche Vehrkers und Adressbuch fuer das Jahr 1914., R., 1913.;
- „Rīgas plāni XVII - XX g. s.”, R., 2009.;
- V. Eihenbaums „Maskavas, Turģenevas, Elija, Puškina ielu kvartāla apbūves vēsture 1813/2006”, R., 2006.
