ZVAIGŽŅU IELA

IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”
GRĪZIŅKALNS


Zvaigžņu ielas gruntsgabalu plāns.
1889. gads.

Zvaigžņu (kr. Звёздная, vāc. Sternstrasse) ielas nosaukums piešķirts 1873. gadā. Līdz ielas apbūves sākumam 1872. gadā to dēvēja par Mazo Tauvu ielu vai Jauno projektējamo ielu. Tauvas iela (kr. Канатная, vāc. Reeperstrasse) – tā agrāk saucās tagadējā Tallinas iela. Zvaigžņu ielas nosaukums saistīts ar karavīru artilērijas nometnēm, kas agrāk atradās tagadējā Grīziņkalna apkaimes apbūves rajonā, iela vēlāk nekad nav tikusi pārdēvēta. Iela sākas pie Tallinas ielas un beidzas pie Terēzes ielas, tās garums 516 metri.

Zvaigžņu iela.
Skats no Tallinas ielas.
2012. gads.

Zvaigžņu ielas pirmā apbūve veidojās 1872./1878. gados, kad faktiski tā pilnībā tika apbūvēta ar nelielām viena un pusotra stāva koka dzīvojamām ēkām. 1872. gadā uzcēla trīs ēkas: vecākā ir Zvaigžņu ielā Nr. 2, ziepju fabrikas vienstāva koka ēka, tad Zvaigžņu ielā Nr. 5 un Nr. 7. Neviena no šīm ēkām nav saglabājusies līdz mūsdienām, bet vecākā pastāvošā ēka celta 1873. gadā – Zvaigžņu ielā Nr. 13.

Ratnieku darbnīca.
1928. gads.
Foto no LNB krājuma.

Iedzīvotāji: Zvaigžņu ielas iedzīvotāji pārsvarā bija amatnieku profesiju pārstāvji, sākotnēji 1870. gados kā namīpašnieki, tā arī nomnieki atrodami: mūrnieks Valentīns Valters Zvaigžņu ielā Nr. 9, mucinieka amata meistara zellis Johans Benttiens Zvaigžņu ielā Nr. 18, galdnieks Hermanis Vitts Zvaigžņu ielā Nr. 17, ormanis Jānis Brukše Zvaigžņu ielā Nr. 14 un Vilhelms Bandendorffs Zvaigžņu ielā Nr. 20, kalējs Georgs Būdris Zvaigžņu ielā Nr. 20, Slokas sīkpilsoņa sieva Dore Ērģelis Zvaigžņu ielā Nr. 21, un kā atskaņas no karavīru nometnes laikiem – sīkpilsone Marija Morozova, atvaļināta karavīra sieva Zvaigžņu ielā Nr. 19. Pēc tautības no 27 gruntsgabalu īpašniekiem latvieši bija 15, vācieši – 8 un krievi – 4.
Arī 1913. gadā iedzīvotāji pārsvarā bija amatnieki, bet daudzstāvu namus sāka apdzīvot sīkās inteliģences un strādnieku pārstāvji. Pēc namīpašnieku nacionālā sastāva no 36 gruntsgabalu īpašniekiem: latvieši – 16, vācieši – 9, poļi (pie viņiem arī leiši) – 5, krievi – 2, ebreji – 1. 1939. gadā sadalījums bija: latvieši – 26, vācieši – 4, ebreji – 2, krievi – 1.

Zvaigžņu iela Nr. 21.
Reklāma.
1937. gads.

Tā kā pirmā apbūve saistīta ar amatniekiem, atvaļinātiem karavīriem un ormaņiem, tad ielu varētu pilnībā uzskatīt par amatnieku uzņēmumu ielu, te darbojās vairākas galdnieku un mehāniskās darbnīcas, desu, skārdnieku izstrādājumu, kalēju, daiļkrāsotāju, ratnieku darbnīcas un maizes ceptuves. Lielākie uzņēmumi bija: 1872./1940. gados – ziepju fabrika un eļļas spiestuve Zvaigžņu ielā Nr. 2, 1923./1938. gados Mārtiņa un Augusta Bucleru foto piederumu rūpnīca „Rekords” Zvaigžņu ielā Nr. 26, 1913./1923. gados zivrūpniecības sabiedrības „Rekords” konservu izgatavošanas rūpnīca un divas lielas būvgaldniecības: 1880./1940. gados Zvaigžņu ielā Nr. 30 darbojās Andreja Smildziņa galdniecība un 1922./1944. gados Eduarda Dimitra galdniecība Zvaigžņu ielā Nr. 1/3, kur agrāk – 1903./1922. gados – atradās Jakoba Vailisa daiļkrāsotāja darbnīca.

Zvaigžņu ielā Nr. 6.
Vidzemes patronāta biedrības sanāksme:
pirmais – mācītājs V. Rozenieks,
otrais – Tieslietu ministrs K. Veitmanis, ceturtais – advokāts H. Rūsis.
1937. gads.

Sabiedriskās iestādes: 1890. gadā Zvaigžņu ielā Nr. 6 atradās miertiesnešu arestantu koka barakas, 1896./1988. gados bērnu patversmes un bērnudārza ēka, tagad – Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības 194. iestādes bērnudārzs un sākumskola. 1883./1900. gados Tenifelsa vienas klases pamatskola atradās Zvaigžņu ielā Nr. 12.
Zvaigžņu ielas apbūves situācija atspoguļo visu vēsturisko laikmetu apbūves tendences no ielas apbūves sākumiem līdz mūsdienām. Neskatoties uz to, ka 1972. gadā šeit bija plānota augstākās kvalitātes daudzstāvu namu celtniecība izredzētajiem padomju ierēdņiem un LPSR Ministru Padome uzdeva uzņēmumam „Latkomunprojekt” labiekārtot kvartālu, sākot, no Zvaigžņu ielas likvidējot mazvērtīgo koka un rūpniecisko apbūvi, projektā tomēr bija paredzēts saglabāt ielu apstādījumus, kas vēl šodien rada šarmu visam Zvaigžņu ielas kvartālam.

Zvaigžņu ielas senākās apbūves koka namu ansamblis.
2012. gads.

No ielas apbūves sākumiem saglabājies vesels koka apbūves ansamblis Zvaigžņu ielā Nr. 15, Nr. 17 un Nr. 19, kur atrodas arī ielas vecākā ēka Zvaigžņu ielā Nr. 17, kas celta 1875. gadā, un veido vērtīgu arhitektonisko ieskatu par ielas apbūves veidošanās pirmsākumiem. Tie bija amatnieku nami, kuros dzīvoja īpašnieka ģimene un kalpotāji, bieži vien veidojot uz gruntsgabala veselu ciematu. Tā Zvaigžņu ielā Nr. 15. atradās četras viena un divu stāvu koka saimniecības un dzīvojamās ēkas.
No pilsētas industriālās attīstības laikmeta pirmsākumiem, kad sāka celt īres divstāvu koka ēkas, saglabājušās ēkas Zvaigžņu ielā Nr. 5 (celta 1891. gadā divu stāvu koka nams ar strādnieku vienistabas dzīvokļiem) un Zvaigžņu ielā Nr. 9 (celta 1898. gadā kā galdnieka darbnīca un mazdzīvokļu īres jaukta materiāla nams).
Pirmā mūra ēka uzcelta Zvaigžņu ielā Nr. 12. Tas ir divu stāvu nams, celts 1883. gadā, nojaukts 1974. gadā. Daudzstāvu mūra ēku būvniecības laikmets sākas 1910. gadā, kad uzceltas ēkas Zvaigžņu ielā Nr. 2, Nr. 25 un Nr. 30.
1911. gadā uzceltas ēkas Zvaigžņu ielā Nr. 21, Nr. 24 un Nr. 27, bet 1912. gadā – Nr. 13. Šā perioda mūra apbūve pieskaņota nacionālā romantisma stilam, arhitektoniski visas ēkas vieno atturīgs skandināvu stils, ar pāreju no smagnējā Somijas uz smalko norvēģu stilu, kas savienots ar neoklasisko stilu, kurā redzamas skandināvu saktas, ornamenti un portāli. Diemžēl saglabājušās ļoti nedaudzas ieejas mezglu durvis, bet, neskatoties uz to, portāli ir ļoti izteiksmīgi un uzrunā pilsoņus pat bez atsevišķām detaļām.
Pirmās republikas laiks ienesa ļoti maz jauna, jo apbūve bija jau izveidojusies, pieprasījums pēc dzīvokļiem apmierināts, un šis rajons nespēja piesaistīt jaunās valsts kredīta kapitālu. Tika uzcelta, kaut arī piecu gadu laikā un netika apmesta, mūra sešu stāvu ēka Zvaigžņu ielā Nr. 4 (celta 1931./1936. gados) un divu stāvu ēka Zvaigžņu ielā Nr. 7 (celta 1925. un 1930. gadā). Abi nami būvēti pēc tā laika prasībām un standarta – dzīvokļi ar vannas istabām un ne mazāk par divām istabām.
Padomju Latvijas laikmets ienesa daudz pārmaiņu: pazuda veseli ielas posmi un tika apbūvēti ar tā laika uzlabotiem 103. sērijas daudzstāvu namiem. Būvniecība notika 1972./1975. gados, kad tika uzceltas ēkas Laboratorijas un Zvaigžņu ielas stūrī, pazuda ēkas Zvaigžņu ielā Nr. 10, Nr. 12, Nr. 14, un būvējot ēkas Zvaigžņu ielā Nr. 18 un Nr. 26, 1988. gadā nojauktas ēkas Zvaigžņu ielā Nr. 14, Nr. 16, Nr. 18, Nr. 20, Nr. 22, Nr. 26 un Nr. 28. No vēlākā padomju būvniecības laikmeta atzīmējama pirmsskolas izglītības iestādes ēka Zvaigžņu ielā Nr. 6, kas celta pēc kombinēta standarta un individuālā projekta 1988. gadā.

Daudzstāvu ēka Zvaigžņu ielā Nr. 26.
Būvēta 1988. gadā.
2012. gads.

Mūsdienu celtniecība skārusi ēku Zvaigžņu ielā Nr. 3 – 2001. gadā uzcelta mēbeļu veikala divu stāvu ēka, faktiski pārbūvējot garāžas pēc arhitektes Daces Paegles projekta. Tā atstāj patīkamu estētisko iespaidu, kaut ir modernas formas, bet ar veco spīķeru ielas fasādi iekļaujas apkārtējā mazstāvu apbūvē. Savukārt pēdējā, 2012. gada jaunceltne Alauksta un Zvaigžņu ielas stūrī ar savām neveiksmīgajām proporcijām un milzīgo torni, kas it kā pieskaņots apkārtējo ēku masīviem, atstāj nožēlojumu eklektisku iespaidu.

Zvaigžņu ielā Nr. 3.
Būvēta 2001. gadā, arhitekte Dace Paegle.
2012. gads.

No vērtīgās vēsturiskās apbūves varētu atzīmēt ēku grupu Zvaigžņu ielā Nr. 15, Nr. 17 un Nr. 19 kā ielas sākotnējās apbūves paraugu, pagājušā gadsimta sākuma koka apbūves piemērus Zvaigžņu ielā Nr. 5, Nr. 30 un Nr. 31, pārmaiņas ar ēkām Laboratorijas ielā Nr. 9 (pēdējo varētu uzskatīt par unikālu stūra ēku ar trijām ielas fasādēm), industriālā mantojuma reto koka darbnīcas paraugu ar oriģinālo fasādi Zvaigžņu ielā Nr. 1/3. Jaukta materiāla ēkas paraugs, kas nav raksturīgs Rīgas apbūvei, redzams Zvaigžņu ielā Nr. 9. Daudzstāvu mūra apbūve dalās divās grupās: agrīnās būves no 1910. gada ir smagnējas, eklektiskas (Zvaigžņu ielā Nr. 25 un Nr. 31), bet vēlākās būves – vieglā nacionālā romantisma un klasicisma stilā Zvaigžņu ielā Nr. 2, Nr. 13, Nr. 21, Nr. 22, Nr. 24 un Nr. 27.

Zvaigžņu iela.
Skats no Terēzes ielas.
2012. gads.

Kopumā, neskatoties uz pretrunīgajām padomju laika būvēm, ielai ir savs stils un šarms, kas veido romantisko un arī racionālo mūsdienu pilsētas ielas veidolu.


Zvaigžņu ielā Nr. 1/3., Gr. 35/40.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 1/3.
Būvēta 1874. gadā, pārbūvēta 1903. gadā par daiļkrāsotāja darbnīcu,
tehniķis Heinrihs Devendruss.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 1/3, Gr. 35/40, koka vienstāva ēka piesaista uzmanību ar lielo logu izvietojumu, kas liecina, ka tā būvēta īpašām vajadzībām. Ēkas pamatā ir 1874. gadā būvēta dzīvojama ēka (arhitekts Jānis Baumanis) ar 1892. gada piebūvi, kuru krāsotāju amata meistars Jākobs Heinrihs Vailis pēc 1903. gada 18. februārī apstiprināta tehniķa Heinriha Devendrusa projekta, pilnīgi pārbūvēja par krāsotāju darbnīcu, izjaucot visas dzīvokļu starpsienas un izveidojot vienu plašu telpu.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 1/3.
Logu aiļu apdare, pēc pārbūves 1903. gadā.
2012. gads.

Vienkāršo fasādi izdaiļo vienīgi logu ailes apdares profilētie dēļi, sandriķi ar dekoratīviem pildiņiem, rāmju aizsarglīste ar cinka akantu lapu kapiteļiem un sīkie logu rūtiņi, kas izceļ logu izstiepto formu.

Uzņēmuma Zvaigžņu Nr. 1/3.
Reklāma.
1939. gads.

1922. gadā zemes gabalu no Jākoba Vāļa mantiniekiem ieguva Rīgas vēsturē pazīstams vīrs – Eduards Dimitris, kurš ierīkoja darbnīcas ēkā savu Mēbeļu rūpniecību un būvgaldniecību, kas dibināta 1899. gadā, un šeit darbojās līdz nacionalizācijai 1940. gadā, bet vēlāk turpināja darbību kā nacionalizētais uzņēmums.

Būvuzņēmējs un galdnieka amata meistars Eduards Dimitris.
1939. gads.

Būvuzņēmējs un galdnieka amata meistars Eduards Dimitris dzimis 1875. gadā Vecpiebalgā, 1941. gadā izsūtīts ar sievu Helēnu, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks un veiksmīgs amatnieks, kuru vecie galdnieki vēl atceras līdz šai dienai. Beidzis Rīgas amatnieku skolu un jau 1899. gadā atklājis savu galdnieka uzņēmumu, bijis vairāku organizāciju biedrs un Rīgas I galdnieku un krēslinieku sabiedrības „Asociacija” (dibināta 1862. gadā) priekšnieks, kurā darbojās no 1907. gada, Latvijas Amatniecības kameras vicepriekšsēdētājs, Rīgas amatnieku biedrības Galdnieku sekcijas vecākais, galvaspilsētas Rīgas padomes loceklis, Rīgas ķīmiskās fabrikas „Jugla” valdes loceklis un Rīgas rūpnieku savstarpīgās kredītbiedrības valdes loceklis.

Zvaigžņu ielā Nr. 2., Gr. 36/60.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 2.
Būvēta 1912. gadā, arhitekts Aleksandrs Vanags.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 2, Gr. 36/60, piecu stāvu mūra īres un tirdzniecības namu pēc 1912. gada 29. augustā apstiprināta arhitekta Aleksandra Vanaga projekta būvējis Kijevas Sv. Vladimira Universitātes 1900. gada absolvents zobu ārsts Izrails Berlins. Būve pabeigta 1913. gada 24. septembrī.
Ēkas arhitektūrā var saskatīt klasicisma būvformas, bet atsevišķās detaļās redzami nacionāla romantisma, konkrēti – norvēģu arhitektūras vaibsti. Ēka sadalīta četrās plaknēs ar gludo apmetumu, centrā erkers ar četriem daudzstāvu pilastriem, kuru bāzes saskaņotas ar frontona dekoru, skandināvu shematiskiem mitoloģiskiem sargu tēliem, kapiteļi – plūstoši jūras viļņi. Šī simbolika parādās arī ieejas portāla formās, sānos izvirzīta plaknē ar līdzīgiem centrālam erkeram trīs pilastriem un frontonu, augšējā stāva ornamenta lenta ir līdzīga kā Zvaigžņu ielas Nr. 24 ēkā. Ieejas mezgla nacionālā romantisma portāls balstās uz diviem pilastriem ar masīvu bāzi un ģeometriskiem kapiteļiem ar ūdens burbuļu rakstu, kas pieskaņoti portāla jūras motīviem. Laika gaita zaudētas oriģinālās durvis, bet, iespējams, tās apšūtas ar bezpersonīgām koka līstēm. Saglabājies virsgaismas logs, kas liecina par ieejas mezgla durvju vieglo konstrukciju. Caurbrauktuve uz pagalmu un otrais ieejas mezgls ierīkoti ēkas centrā zem erkera, virs kura saglabājies XX gadsimta sākumam raksturīgais tirdzniecības reklāmas fragments, kas zīmēts uz fasādes apmetuma.

Zvaigžņu ielā Nr. 2.
Portāls.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 2.
Tirdzniecības reklāmas fragments vīrs ēkas vārtiem.
2012. gads.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 2.
Tirdzniecības reklāma, kas zīmēta uz apmetuma.
Redzams ieejas mezgla durvju fragments.
1929. gads.

Zemesgabalam ir sena Rīgas industrijas attīstības vēsture. 1872. gadā šeit rūpnieks Aleksandrs Fīlics (Fielitz) uzbūvēja vienstāva koka ziepju fabriku, laika gaita mainījās īpašnieki un 1910. gadā namīpašnieks Izraelis Berlins, būvējot jauno piecu stāvu mūra namu, pagalmā nojauca fabrikas koka ēku un pagalma dziļumā uzcēla ziepju vārītavu, ko iznomāja, savai radiniecei Mīrai Tulbovičai, dzimušai Berlinai, kura savukārt 1922. gadā ieguva arī namīpašumu. Mīras Tulbovičas ziepju un eļļas spiestuvi 1938. gadā, valsti likvidējot cittautiešu uzņēmumus, ieguva Akciju Sabiedrība „Ķīmiskā un ziepju fabrika „Atoms”, kas ražoja zaļas, zilraibas, dzeltenas, kodola, Marseļas ziepes un ziepju pulverus. Tā kā nams atradās pie dzīvās Tallinas ielas, kur pārvietojās lauksaimnieki, šeit izvietojās arī vairāki pārtikas, piena, maizes, auzu, siena, koloniālpreču un cita rakstura tirdzniecības uzņēmumi.

Zvaigžņu ielā Nr. 2.
Ziepju fabrikas reklāma.
1913. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 2.
Reklāma.
1913. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 4., Gr. 36/59.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 4.
Būvēta 1931./1939. gadā, arhitekts Voldemārs Zaķis.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 4, Gr. 36/59, piecu stāvu ķieģeļu ēka konstruktīvā stilā, kaut arī neapmesta, pārsteidz ar horizontālām līnijām, kaut tās vēl nav realizētas fasādes apmetumā. Ēku sāka celt 1931. gadā Oskars un Līna Sniedzes, projektu izstrādāja arhitekts Voldemārs Zaķis (projekts apstiprināts 1931. gada 27. augustā). Sākotnēji bija paredzēts būvēt sešu stāvu ēku, vēlāk projektu izmainīja, māja skaitās nodota apdzīvošanai 1939. gada 3. novembrī, bet bez apmetuma. Likstas sākās, kad Sniedzēm pietrūka līdzekļu, tāpēc ēka tika pārdota izsolē 1939. gadā būvuzņēmējam un firmas „V. Ķuze” fabrikas jaunbūves vadītājam Jūlijam Kībermanim.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 4.
Ieejas mezgla durvis.
2012. gads.

Ēkai saglabājušās oriģinālās ieejas mezgla durvis un fasādē saskatāmi tādi tā laika būves mākslas piemēri kā ķieģeļu velvētas logu ailes, horizontālie ķieģeļu izvirzījumi un nišas ķieģeļos starpstāvu apmetuma papildu līniju veidošanai.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 4.
Būvēta 1889. gadā, arhitekts Otto Dīce.
2012. gads.

Atvaļinātā karavīra Pētera Sniedzes dzimta apmetās uz dzīvi Zvaigžņu ielā Nr. 4 1889. gadā, un no tiem laikiem saglabājusies vienstāva dzīvojamā ēka pie ielas, kas celta 1889. gadā kā dzīvojamā un tirdzniecības māja pēc arhitekta Otto Dīces projekta.

Zvaigžņu ielā Nr. 5., Gr. 35/42.

Ēkas Zvaigžņu ielā Nr. 5.
Būvēta 1891. gadā, inženieris Edmunds fon Trompovskis.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 5, Gr. 35/42, divu stāvu koka apmesta strādnieku kazarmu tipa ēka, būvēta pēc 1891. gada 1. novembrī apstiprināta inženiera Edmunda fon Trompovska projekta. Visas ielas posmā tā ir vienīgā komerciālā rakstura būve ar vienistabas dzīvokļiem un ērtībām trepju telpā, ko būvējusi Krimuldas pagasta zemnieka atraitne Anna Bekmanis, 1931. gadā ēka pārbūvēta, ierīkojot četrus četristabu dzīvokļus ar vannas istabām.
Ēkas arhitektūrā vērojamas stingras klasiskas formas kā frontonā, tā arī jumta izbūvē un, neskatoties uz apmetumu, kopumā ēkai ir patīkams arhitektoniskais veidols.

Namīpašums Zvaigžņu ielā Nr. 5.
1931. gadā ieklāts trotuārs pagalmā.
2013. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 6., Gr. 36/58.

Rīgas 194. pirmsskolas izglītības iestādes ēka Zvaigžņu ielā Nr. 6.
Būvēta 1988. gadā.
2012. gads.

Zvaigžņu ielas Nr. 6, Gr. 36/58, apbūve kopš 1890. gada ir sabiedriska rakstura, un kopš 1896. gada līdz mūsdienām, ar nelielu pārtraukumu, saistīta ar bērnu audzināšanas iestādēm. 1890. gadā šeit atradās miertiesnešu arestantu koka barakas. Pēc 1896. gada 17. septembrī apstiprināta arhitekta Heinriha Šēla projekta tika uzbūvēta divu stāvu bērnu patversmes koka ēka, ko finansēja firstiene Urusova, bet zemes gabals tika izīrēts „Rīgas sieviešu cietumu patronāta biedrībai”, kura gādāja par cietumā ieslodzītu vecāku bērniem. 1923. gadā nodibināja Vidzemes patronāta biedrību, un tā pārņēma bērnu patversmi ar nosaukumu „Vidzemes patronāta biedrības nepilngadīgo aizgādniecības nodaļa „Atbalsts”. Biedrības valdē bija ļoti daudz prominentu personu, jo tolaik bagātie pilsoņi un valstsvīri, viņu dzīves biedrenes uzskatīja par godu iesaistīties labdarībā. Tie bija: Tiesu palātas priekšnieks, vēlāk Valsts prezidents Alberts Kviesis, ministrs K. Veitmanis, armijas mācītājs E. Bergs, Saeimas locekļi V. Holcmanis, A. Briedis, profesors P. Mīncs, zvērināti advokāti J. Bērziņš, O. Kempelis, H. Rūsiņš un citi. 1937. gadā patversmi pārņēma Tieslietu ministrija un pārbūvēja ēku par „Sodu izcietušo aizgādnības namu” 220 personām. Pēc Otrā pasaules kara namā atradās Rīgas pilsētas bērnudārzs Nr. 29. 1988. gadā koka ēku nojauca un pēc uzņēmuma „Latkomunprojekt” izstrādāta plāna uzcēla Rīgas pirmsskolas izglītības 194. iestādes bērnudārza un sākumskolas trīsstāvu betona un ķieģeļu ēku.
Zemes gabala konfigurācija liecina par Rīgas kvartālu attīstības vēsturi: izdalot gar ielu esošos gruntsgabalus, kvartāla centrālā daļa bieži vien palika bez apsaimniekotāja, jo norobežotības no ielas dēļ zemes gabali nebija pieprasīti.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 6.
Būvēta 1896. gadā, arhitekts Heinrihs Šēls.
1923. gads.

Ēkas Zvaigžņu ielā Nr. 6.
Rīgas sieviešu cietumu patronāta biedrības bērnudārza kalpotāji.
Fragments.
1905. gads.

„Vidzemes patronāta biedrības nepilngadīgo aizgādniecības nodaļas
„Atbalsts” bērnu dārzs.
Zvaigžņu ielā Nr. 6.
1925. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 7., Gr. 35/43.

Ēkas Zvaigžņu ielā Nr. 7.
Būvētas 1925. un 1930. gadā,
arhitekts Nikolajs Nords un inženieris Bernhards Einbergs.
2012. gads.

Divu stāvu mūra dzīvojamā māja pirmajā skatījumā liekas viena ēka, bet faktiski sastāv no divām dažādām būvēm: korpuss ar vienkāršo apdari uzcelts pēc 1925. gada 20. janvārī apstiprināta arhitekta Nikolaja Norda projekta, bet otrā daļa ar smalkāko apdari un erkeri uzcelta pēc 1930. gada 26. augustā apstiprināta inženiera Bernharda Einberga projekta. Abas ēkas būvējis Pēteris Mednis. Arhitekts Bernhards Einbergs kādu laiku bija Latvijas Satiksmes ministrs, bet viņa darbība arhitektūras laukā vairāk saistīta ar racionālo „Art Decor” stilu, kas jūtams arī jaunajā piebūvē – tās dekoratīvie no rupja apmetuma veidotie pilastri, izteiksmīgs erkers, plaši konstruktīvi vārti, kas kalpo arī par ieejas mezglu, un abu ēku apvienojošās dzegas, apakšējā plastiski ietver erkeri un veco būvi, augšējā ar vairākiem lūzumiem pie erkera, vārtiem un vecās būves izdaiļo arī to.

Ēkas daļa Zvaigžņu ielā Nr. 7.
Caurbrauktuves un ieejas mezgla vārti pēc 1930. gadā pārbūves.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 9., Gr. 35/44.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 9.
Būvēta 1898. gadā, arhitekts Oskars Bārs.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 9, Gr. 35/44, jaukta materiāla divu stāvu ēka būvēta pēc 1898. gada 28. aprīlī apstiprināta arhitekta Oskara Bāra projekta. Nevainojamā klasiskā stilā celtā ēka atšķiras ar to, ka pirmais stāvs ir mūra, ieskaitot arī caurbrauktuves mezglu, bet kreisā puse aiz caurbrauktuves ir koka, kā arī viss otrais stāvs ir koka. Koka daļas papildinātas ar stūra rustiem, sadalot ēku trijās daļās un kā galveno akcentu uzsverot caurbrauktuves mezgla uz kreiso pusi nobīdīto daļu. Rusti pie ieejas mezgla veido pilastru imitāciju un vizuāli izbīda šo daļu uz priekšu, papildinot ar nelielu klasisko trīsstūra frontonu, kas sasaucas ar otrā stāva logu apdares sandriķiem [logu aiļu virsjumtiņiem]. Pirmā stāva logu aiļu apdare ļoti bagātīga un, pateicoties tam, ka veidota apmetumā, ir saglabājusies līdz mūsdienām. Nelielo sandriķi tur divi pilastri ar joniskiem akantu lapu kapiteļiem, ailes centrā akantu lapu zieda rozete.
Ēku būvēja Aizputes pilsētas pilsonis galdnieka amata meistars Johans Juliuss Litthens-Lidhens [Littchen Lidchen], kas ieguva zemesgabalu 1886. gadā, un šīs dzimtas pārstāvji, turpina to apdzīvot vairāk nekā simts gadus. Ēka vērtīga kā, jaukta materiāla būve, kuras mūra daļas logu aiļu dekors, atbilst tā laika koka ēku būvgaldnieku amata meistarības tradīcijām.

Zvaigžņu ielā Nr. 9.
Pirmā stāva logu ailes apdare.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 9.
Pirmā stāva logu ailes apdares fragments - akantu lapas zieds.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 11., Gr. 35/45.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 11.
Būvēta 1883. gadā, arhitekts Otto Dīce,
pārbūvēta 1929. gadā, arhitekts Artūrs Raisters.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 11, Gr. 35/45, kādreiz tukšais stūra zemesgabals tika intensīvi apbūvēts – 1876. gadā, pie Zvaigžņu ielas uzbūvēta divu stāvu dzīvojamā ēka un staļļi, vēlāk 1883. gadā pie mazāk nozīmīgās Laboratorijas [Lilijas] ielas vēl viena dzīvojamā ēka, 1898. gadā staļļu vietā uzbūvēta, divu stāvu dzīvojamā ēka. Šodien palikusi vienīgi ēka Laboratorijas ielas pusē, kuru varētu nepieminēt, bet ēkai ir interesanta būves vēsture.
Sīktirgotājs [Haendler] Jozefs Rīgerts pēc 1883. gada 9. augustā apstiprināta arhitekta Otto Dīces projekta uzbūvēja divu stāvu mūra dzīvojamo ēku, kur ierīkoja veikalu un maiznīcu otrajā stāvā.
1929. gadā zemesgabalu ieguva trikātietis Pēteris Kalējs, kurš arhitektam Artūram Raisterim pasūtīja ēkas pārbūves projektu (apstiprināts 1929. gada 4. jūlijā), uzceļot trešo stāvu un pārveidojot fasādi vienkāršā klasiskā stilā bez liekas greznības, vienīgi izdaiļojot to ar zelmini virs ieejas mezgla daļas. P. Kalējs ierīkoja namā kantoru telpas un divus trīsistabu dzīvokļus, katrā stāvā.

Zvaigžņu ielā Nr. 11.
Ieejas mezgla durvis ierīkotas 1929. gadā.
2012. gads.

Ēkas vērtīgā daļa ir ieejas mezgla durvis tās ir vienkāršas dzīvokļa durvis, kas paplašinātas ar šauru veramo daļu lielu gabarītu priekšmetiem. Saglabājies 1930. gadu parauga koka - metāla rokturis, atslēgu ligzdas aizsargs un rokas griežamais zvans.

Zvaigžņu ielā Nr. 11.
Ieejas mezgls,
mehāniskais griežamais durvju zvans no 1929. gadā.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 11.
Ieejas mezgls,
laikmetīgais rokturis un atslēgu vairodziņš no 1929. gadā.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 13., Gr. 35/62.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 13.
Būvēta 1912. gadā, arhitekts Mārtiņš Nukša.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 13, Gr. 35/62, mūra piecu stāvu ēka celta pēc 1912. gada 18. maijā apstiprināta arhitekta Mārtiņa Nukšas projekta. Arhitektoniski ēku varētu pieskaitīt pie neoklasicisma ar nacionāla romantisma atskaņu un konstruktīvisma iezīmēm. Iegremdēts erkeris noslēdzas ar klasisko frontonu, pārējo būves plakni veido vertikālie izciļņi, kuri pasvītroti ar trīsstāvu pilastriem, ar maigiem kapiteļiem, pa trim katrā pusē, kas balsta starpstāvu dzegu.

Zvaigžņu ielā Nr. 13.
Portāls un ieejas mezgla durvis.
2012. gads.

Partera stāvs ar bagātīgu konstruktīvo ieejas mezgla portālu, atdalīts ar platu gluda apmetuma starpstāvu joslu un dzegu, ar plašiem skatlogiem un caurbrauktuves nišu, tur visu ēkas smagumu. Portāls vienkāršs, bet ļoti iespaidīgs, saglabājušās ieejas mezgla durvis, kas vairāk atbilst nacionālā romantisma stilam, arī logu rāmju noformējums ar sīkrūtaino augšējo daļu, pie plašajiem logiem izvietoti kniedētie metāla klasiskie puķu kastes turētāji. Fasādē saskatāma apmetumā zīmēta pārtikas tirgotavas reklāma, (projektā bija paredzētas triju tirgotavu telpas).

Zvaigžņu ielā Nr. 13.
Pārtikas tirgotavas reklāma uz fasādes un puķu metāla nožogojums.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 13.
Logu aile ar oriģināliem detaļām.
2012. gads.

Pagalmā izbūvēts otrais īres dzīvokļu korpuss un gruntsgabala dziļumā zirgu staļļi četriem zirgiem ar vāgūzi, paredzēti ēku cēlājam Dreiliņu pagasta zemniekam un tirgotājam Pēterim Eihenbaumam preču izvadāšanas vajadzībām.

Zvaigžņu ielā Nr. 15., Gr. 35/36.

Ēku grupa Zvaigžņu ielā Nr. 15., būvēta 1881. gadā,
Nr. 17. būvēta 1875. gadā
un Nr. 19. būvēta 1877. gadā.
2012. gads.

Ēku grupa Zvaigžņu ielā Nr. 15, Nr. 17, Nr. 19 atgādina par ielas apbūves pirmsākumiem, kaut katra,, būvēta savā laikā, bet pēc viena tā laika standarta. Zemie logi un zemie griesti siltuma taupībai, tās bijušas tiem laikiem klusas nomaļu ielas mājiņas, kas pietuvinātas zemnieku ēku raksturam. Jumta segums ēkām parasti bija toreiz populārā pape, kas uzlikta uz dēļiem, retos gadījumos – dārgi Holandes dakstiņi. Slēģi un masīvie vārti aizsargāja iemītnieku dzīvi no gadījuma cilvēkiem, kas klīda netālajās Rīgas pilsētas ganībās pie Grīziņkalna. Vērtīgākais paraugs ir ēka Zvaigžņu ielā Nr. 19, kurai saglabājusies neapšūta guļbūves fasāde, logu aiļu apdares profilētas koka līstes un oriģinālie rāmji. Zemesgabalu šaurības un ilgstošās piederības dzimtām dēļ, nebija iespējams tos apbūvēt ar daudzstāvu ēkām.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 15.
Būvēta 1881. gadā, arhitekts Otto Dīce.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 15, Gr. 35/36, koka vienstāva ēka būvēta pēc 1881. gada 6. oktobrī apstiprināta arhitekta Otto Dīces projekta. Tā bija galdnieka meistara zeļļa, Iršu muižas [Hirschenhof] kolonista Fridriha Jakoba Hazenfusa [Hasenfuss] neliela trīsistabu ģimenes māja. Šodien, protams, tās fasāde stipri izmainīta un nedod ieskatu par sākotnējo variantu. 1888. un 1898. gadā F. Hazenfuss, lai papildinātu ģimenes budžetu, uzbūvēja pagalmā vairākas vienstāva un divstāvu īres mājas, no kurām saglabājusies tikai viena divstāvu ēka ar astoņiem vienistabas dzīvokļiem. Par senām iedzīvotāju gaitām vēl liecina pagalma ķieģeļu celiņa fragments, kas pasargāja no rudens un pavasara dubļiem.

Zvaigžņu ielā Nr. 15.
Ķieģeļu celiņa fragments pagalmā.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 17., Gr. 35/64.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 17.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Heinrihs Šēls.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 17, Gr. 35/64, koka vienstāva ēka būvēta pēc 1875. gada 22. augustā apstiprināta arhitekta Heinriha Šēla projekta. To būvējis galdnieka amata meistars Hermans Vitts [Witt], kurš dzīves beigās neapdomīgi iegāja kāršu azartā un ar 1896. gada tiesas lēmumu tika atzīts par izšķērdētāju. Viņam ieceltais aizbildnis grāmatvedis Vilhelms Freimanis pārdeva īpašumu Dreiliņu pagasta zemniekam un ormanim Andrejam Lazdiņam, kas pagalmā 1898. gadā uzcēla zirgu staļļus. Viņa dzimtai māja pieder jau veselu gadsimtu. Ar laiku nams apmests, bet saglabājušies vecie logi, iespējams, pārveidoti XX gadsimta sākumā, ierīkojot atsperu slēģus.

Zvaigžņu ielā Nr. 17.
Logu aile ar atsperu slēģiem.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 19., Gr. 35/65.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 19.
Būvēta 1877. gadā, arhitekts Hugo Vill.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 19, Gr. 35/65, koka vienstāva ēku pēc 1877. gada 13. decembrī apstiprināta arhitekta Hugo Villa [Will] projekta būvējusi sīkpilsone [meščanka] Feodosija Morozova. Ēka saglabājusi oriģinālo fasādes guļbūves bez apšuvuma virsmu, kuru saiknes vietas stūros nosedz vienkāršas koka dēļu līstes, iespējams, kādreiz tie bija gropētie dēļi, kādi saglabājušies logu aiļu apmaļu līstēm. Logu rāmji ir vecas, iespējams, 1877. gada, konstrukcijas, ar stūru metāla stiprinājumiem, vēja lodziņu un vertikālo slēģu atsperes mehānismu.

Zvaigžņu ielā Nr. 19.
Logu aile ar atsperu slēģiem,
oriģinālo sešu dalītu sadalījumu un logu aiļu apmalēm.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 21., Gr. 36/38.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 21.
Būvēta 1911. gadā, arhitekti Konstantīns Pēkšēns un Vilhelms Štams.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 21, Gr. 36/38, piecu stāvu mūra īres un tirdzniecības nams ar pagalma korpusu ar trīs, divu un vienistabas dzīvokļiem būvēts pēc 1911. gada 24. jūlijā apstiprināta arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Kaut gan būves sākotnējo projektu izstrādāja inženieris arhitekts Vilhelms Štams, fasādes autors tomēr skaitās K. Pēkšēns. Pagalmā bija paredzēti arī mūra staļļi sešpadsmit zirgiem, kas vēlāk izmantoti kā atslēdznieka un galdnieku darbnīca. Būve pabeigta 1913. gada 19. novembrī, namīpašnieks – Ērgļu pagasta zemnieks Andrejs Šmidts. Ēkā no 1918. gada izvietojās arī „Jaunatnes izglītības biedrības „Darbs” biroja telpas.

Zvaigžņu ielā Nr. 21.
Sludinājums.
1918. gads.

Neoklasiskā ēka celta ar nacionālā romantisma stila elementiem, partera stāvā izvietojās tirdzniecības telpas un ieejas mezgls, kuru atdala no kopējās nama masas smaga dzega. Ēkas centrālā daļa izvirzīta, un, lai balstītu pārējos četrus stāvus vizuāli veidots paplašināts portāls, kura sānos smagie pilastri un centrā pārsegums ar noapaļotu dentikulu rakstu, uz četriem mazākiem pilastriem. Augšējos stāvos četri pilastri, kas frontona daļā savienoti ar norvēģu stilizētiem bareljefiem ar augu motīviem. Augstā frontonā ar noslēdzošo dzegu saskatāmi skandināvu viļņainas jūras motīvi, kas raksturīgi arhitekta Eižena Laubes daiļradei, centrālajā daļā bēniņu apgaismojuma logs netradicionālā lauztā puscirkulārā formā, kas balstās uz festonu, kompozīcija līdzsvarota ar dažādu izmēru detaļām, saglabājies bēniņu, frontonā, loga centrālais ierāmējums ar klasisko smalko stiklu koka sadalījumu, fasādes dominante, gludais apmetums, kas sānu fasādes daļās noslēdzas piektā stāva līmenī ar ģeometriskiem zīmējumiem apmetumā.

Zvaigžņu ielā Nr. 21.
Bēniņu apgaismošanas logs.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 21.
Virslogu bareljefs.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 21.
Reklāma.
1925. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 22., Gr. 36/38.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 22.
Būvēta 1912. gadā, arhitekts Oskars Bārs.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 22, Gr. 36/38, sešu stāvu nacionāla romantisma stilā būvēta ēka pārsteidz ar vienkāršību un ar dziļi askētiskiem skandināvu tautu motīviem, kas izpaužas ieejas mezgla portāla noformējumā, kurā norvēģu fjordu augu valstība izteikta grafiskās formās. Varētu minēt, kādas bijušas ieejas mezgla durvis, jo šodien mēs redzam tikai bezgaumīgu bleķa gabalu, iespējams, kādreiz eleganto durvju vietā. Pirmais stāvs ar gludo apmetumu un lieliem skatlogiem faktiski tur diezgan smago ēkas masu, noapaļots ēkas stūris mīkstina būvi, ne visai dziļais vertikālais erkers pie ieejas mezgla no Alauksta ielas puses līdzsvaro Zvaigžņu ielas fasādes daļu un papildina ar savām formām un zelmini ieejas mezgla portāla motīvus. Starp pirmo un otro stāvu fasādes plakne sadalīta ar horizontāliem dentikuliem (zobiņiem), tādi pat atrodas zem otrā stāva logiem, kur arī izvietoti krāsaino flīžu kvadrātiņi, kādi atrodas arī zem erkera noslēdzošās logu ailes. Augšējais stāvs atdalīts ar dekoratīviem apmetumā veidotiem apaļo ornamentu zīmējumiem, kas vizuāli līdzinās dzegai, starp logiem izvietoti ovālas formas panno. Fasādes vieglumu piedod augšējo stāvu iegremdētās logu ailes ar apmetumā veidoto vertikālo ierāmējumu. Kopumā būve ir ļoti eleganta un mūsdienīga.

Zvaigžņu ielā Nr. 22.
Ieejas mezgla portāls ar norvēģu fjordu augu motīviem.
2012. gads.

Nams būvēts pēc 1911. gada 15. aprīlī apstiprināta arhitekta Oskara Bāra projekta un pabeigts 1912. gada 27. jūlijā, paredzot vietu četriem veikaliem un vienas līdz piecu istabu dzīvokļiem.
Ēku būvējis Rīgas sīkpilsonis Georgs Hermanis Rutkovskis, kas ieguva zemesgabalu 1894. gadā. G. Rutkovska ģimene dzīvoja dzīvoklī Nr. 7 un 1939. gadā izbrauca uz Vāciju.

Zvaigžņu ielā Nr. 22.
Erkers ar dentukuļiem un krāsaino flīžu dekoru.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 24., Gr. 36/26.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 24.
Būvēta 1911. gadā, arhitekts Aleksandrs Vanags.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 24, Gr. 36/26, sešu stāvu nacionāla romantisma stilā būvēta īres un tirdzniecības ēka uz Zvaigžņu un Alauksta ielas stūra ar fragmentāriem skandināvu arhitektūras motīviem izceļas ar savu diženumu, akcents likts, uz stūra pusapaļo erkeri, kas noslēdzas ar balkonu, un nelielo tautisko ornamentu sestā stāva līmenī, dentikulu dzega sasaucas ar ieejas mezgla erkera rakstu, apvienojot ēkas kopskatu. Pusapaļi erkeri ar torņiem un balkoniem raksturīgi arhitekta Aleksandra Vanaga daiļradei. Nacionālā romantisma ideologa un iedvesmotāja A. Vanaga radītus tādus pat erkerus mēs redzam namos Krišjāņa Valdemāra ielā Nr. 73, Aleksandra Čaka ielā Nr. 70 un citur. Trīs sānu erkeri, kas noslēdzas ar augstiem zelmiņiem, atvieglo ēkas būvmasu.
Ieejas mezgla portāls bagātināts ar četrām kolonnām, kuras vizuāli tur sānu erkerus un noslēdzas ar mitoloģisko skandināvu mājas sargu shematiskiem veidojumiem, zaudētās oriģinālās durvis aizvietotas ar bezpersoniskiem metāla gabaliem. Labi risināts arī stūra veikala ieejas mezgls, kas pēc stūra ēkas izbūves noteikumiem, nogriezts un nosegts, ar apaļo erkeri. Balkona margas ar savu ģeometriski mitoloģisko vieglo metāla kaluma rakstu papildina vizuāli ēkas augšējā stāva nacionālo raksturu. Pirmo partera stāvu sedz gludais apmetums, kas kalpo kā bāze ēkas masai, tāds pats ir sestajā stāvā, izrotāts ar ģeometrisko rakstu, augšējos stāvos – rupjais viendabīgais apmetums.
Namu būvējs pēc 1911. gada 20. decembrī apstiprināta arhitekta Aleksandra Vanaga projekta modes preču veikala īpašnieks un Madlienas pagasta zemnieks Dāvids Jostiņš, vēlāk Latvijas saimnieciskās dzīves veicināšanas akciju sabiedrības „Agronoms” valdes priekšsēdētāja biedrs, kurš mitinājās dzīvoklī Nr. 33. Ēkas būvdarbi pabeigti 1912. gada 1. novembrī.

Zvaigžņu ielā Nr. 24.
Ieejas mezgla portāls.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 24.
Balkons virs pusapaļa erkera.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 25., Gr. 35/68.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 25.
Būvēta 1910. gadā, tehniķis Heinrihs Devendruss.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 25, Gr. 35/68, četru stāvu mūra ēku uz Alauksta ielas stūra pēc 1910. gada 18. maijā apstiprināta tehniķa Heinriha [Indriķa] Devendrusa projekta būvējis Vecumnieku [Neuhofschen] pagasta zemnieks Jukums Bette. Nacionālā romantisma ēka pārsteidz ar savu vienkāršo neveiklo fasādi, ēku izceļ vienīgi pirmā stāva rustika pie ieejas mezgliem un ēkas stūros, kas faktiski tur visu ēkas smagumu. Ēkai divi eklektiski frontoni virs ieejas mezgliem, kas pieder kā pie nacionālā romantisma, tā arī varētu saskatīt gotikas motīvus, ja tie nebūtu atdalīti ar skandināvu robainu dzegu, uz viena no tiem celšanas gads „1910” un necils zelminis stūrī. Caurbrauktuves un otrais ieejas mezgls ar velvētiem griestiem atgādina Somijas arhitektu celto ēku Andreja Pumpura ielā Nr. 5, kā arī viduslaiku pils ieeju. Būves masa sadalīta ar apmetuma krāsu, stūris atdalīts ar diviem pilastriem, bet ieejas mezgli ar attiecīga platuma vertikāliem izvirzījumiem. Kopumā ēka atstāj drūmu iespaidu, bet pievilina ar savu milzīgo masu, protams, trūkst oriģinālās durvis un vārti, kas varētu pasvītrot un izcelt ēkas arhitektūru.

Zvaigžņu ielā Nr. 25.
Zvaigžņu ielas frontons.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 25.
Caurbrauktuve no Alauksta ielas.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 27., Gr. 35/83.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 27.
Būvēta 1911. gadā, arhitekts Konstantīns Pēkšēns.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 27, Gr. 35/83, piecu stāvu strādnieku īres un tirdzniecības namu, ar divu un vienistabas dzīvokļiem, uzbūvēja pēc 1911. gada 4. februārī apstiprināta arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta, būve pabeigta 1912. gada 8. jūnijā.
Ēkas fasāde vienkārša, klasiska ar nacionālā romantisma nelieliem rotājumiem, lielāko plakni arhitekts sadalījis trīs vertikālās daļās, divas izvirzītās daļas sānos ar rupju apmetumu noslēdzas ar ornamenta joslu un balustrādes frontonu, centrālajā lielākajā daļā gludais apmetums, pirmā un otrā stāva apmetumā veidoti klasiskie rusti, kas līdzsvaro būvi.

Zvaigžņu ielā Nr. 27.
Namīpašnieka un nama cēlāja nekrologs.
1914. gads.

Namu būvējis Rīgas kalpotāju kārtas piederīgais Hanss, arī Ansis Pulkšs, pēc gada viņš pagalmā uzbūvēja otru piecu stāvu mūra nama korpusu. Viņš pats pārdzīvoja jaunbūvi tikai par vienu gadu, bet viņa ģimene turpināja valdīt līdz nacionalizācijai 1940. gadā.

Zvaigžņu ielā Nr. 30., Gr. 35/23.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 30.
Būvēta 1880. gadā, arhitekts Otto Dīce.
Pārbūvēta 1900. gadā, arhitekts Otto Dīce.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 30, Gr. 35/23, namīpašums sastāv no divām ēkām, divu stāvu koka ēka atrodas, faktiski Pērnavas ielā un sešu stāvu mūra ēka uz Pērnavas (faktiski Terēzes) un Zvaigžņu ielas stūra.
Divu stāvu koka ēkas pamatā ir vienstāva koka ēka, kas būvēta pēc 1880. gada 25. novembrī apstiprināta arhitekta Otto Dīces projekta, un pārbūvēta par divu stāvu namu ar tam laikam raksturīgo klasisko, standarta ar dēļiem apšūto fasādi pēc 1900. gada 21. aprīlī apstiprināta arhitekta Jūliusa Pfeifera projekta. Pārbūves darbi pabeigti 1900. gada 3. jūlijā. Ēkai cokola stāvs ir mūra (tā bija noteikts pilsētas būvju noteikumos – koka ēkām, kas augstākas par diviem stāviem, cokola stāvam jābūt mūra) un tur izvietojās namīpašnieka būvgaldnieku darbnīca. Vienkāršā fasāde sadalīta trīs daļās, centrālā daļa mazliet izvirzīta uz priekšu, rotāta ar pilastriem un trīsstūra frontonu, divu līmeņu koka virpota balustrāde iet gar visu izvirzīto nama daļu un virs frontona. Ēkai saglabāts oriģinālais koka dēļu apšuvums, logu aiļu sandriķi, apmales līstes un zem palodzes dekors.

Zvaigžņu ielā Nr. 30.
Frontons.
Iebūvēts 1900. gadā.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 30.
Logu ailes dekors pēc pārbūves 1900. gadā.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 30.
Nama īpašnieka un būvgaldnieka Andreasa Smildziņa
darbnīcas reklāma.
1912. gads.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 30.
Būvēta 1910. gadā, arhitekts Rūdolfs Donbergs.
2012. gads.

Sešu stāvu mūra īres un tirdzniecības nams būvēts pēc 1910. gada 29. janvārī apstiprināta arhitekta Rūdolfa Donberga projekta, ēkā paredzētas telpas astoņiem veikaliem un otrajā stāvā atradās saimnieku sešu istabu dzīvoklis ar vannas istabu.
Ēkas fasādē diezgan askētisks gludais apmetums, to papildina vienīgi neliels logu aiļu apmetuma dekors. Uz Zvaigžņu un Terēzes ielas fasādes daļas izvirzīti un noslēdzas ar vēsturiskās pildrežģu konstrukcijas zelmiņiem, kas atgādina seno Zemgales pildrežģu lauku dzīvojamo māju. Zelminī Zvaigžņu ielas pusē monogramma „AS” - Andreass Smildziņš un gada skaitlis „1880” (kad uz zemesgabala uzcelta pirmā koka ēka), zelminī Terēzes ielas pusē „GS” – Gustavs Smildziņš un gada skaitlis „1910” (kad celta pēdējā ēka). Būvdarbi pabeigti 1912. gada 5. martā.

Zvaigžņu ielā Nr. 30.
Nama īpašnieka un būvuzņēmēja Gustava Smildziņa biroja reklāma.
1910. gads.

Divu stāvu koka namu būvējis būvgaldnieka amata meistars, Slokas sīkpilsonis Andreass Smildziņš, bet sešu stāvu ēku būvējis Andreasa dēls būvuzņēmējs Gustavs Smildziņš.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 30.
Celta 1910. gadā, arhitekts Rūdolfs Donbergs.
Zelminis Zvaigžņu ielā,
būvgaldnieka Andreasa Smildziņa monogramma.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 30.
Zelminis Terēzes ielā,
būvuzņēmēja Gustava Smildziņa monogramma.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 30.
Logu ailes dekors.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 31., Gr. 35/111.

Ēka Zvaigžņu ielā Nr. 31.
Būvēta 1898. gadā, arhitekts Rūdolfs Donbergs.
2012. gads.

Zvaigžņu ielā Nr. 31, Gr. 35/111, divu stāvu koka ēku uz Terēzes ielas stūra pēc 1898. gada 1. septembrī apstiprināta arhitekta Rūdolfa Donberga projekta būvējis Rīgas pilsonis un fabrikas meistars Jūlijus Zēbergs [Seeberg]. Eklektiskā fasāde orientēta uz trim ielu pusēm, kas ir rets paraugs Rīgas būvniecībā, galvenā - uz Pērnavas, Zvaigžņu un Terēzes ielu. Savā konfigurācijā ar atlikušo centrālo frontonu ar divu līmeņu balustrādi un vienkāršu fasādes dēļu apšuvumu, saglabājušies arī stūra pilastri, kuriem par kapiteļiem kalpo starpstāvu profilētās dzegas, ēku varētu uzskatīt par vienu no Rīgas koka arhitektūras un ēku izvietojuma situācijas izmantošanas paraugiem.

Zvaigžņu ielā Nr. 31.
Frontona divu līmeņu balustrāde.
2012. gads.


Avoti

Arhīvi:

Grāmatas: Periodika:

V. EICHENBAUM’S
MMXIII – MMV