NGKM
TAUTĪBAS SKATE
IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”
LATGALES PRIEKŠPILSĒTA
Lielu daļu rīdzinieku prātus vienmēr ir piesaistījušas rindu mājas Akadēmijas laukumā, Rīgas Celtniecības tehnikuma/koledžas pagalmā, kas atradās Gaiziņa ielā Nr.3., tā kā pēc gada sākas Otrais pasaules karš, tad šīs būves ari palika līdz mūsdienām kā noslēpums.
Mēģināsim izskaidrot šo noslēpumu.
1940. gadā, politisko un ekonomisko situāciju pasaulē noteica Otrais pasaules karš, kad starptautiskā tirdzniecība bija sarežģīta un dārga. Latvijas amatniecībai un rūpniecībai no ārvalstīm iesūtītie darba izejmateriāli kļuva arvien dārgāki un nepieejamāki. Bet, lai Latvijas valsts siamnieciskā darbība neapstātos un amatnieku darbs turpinātos bija nepieciešams rast jaunas metodes izejmateriālu taupīšanā un ieguvē.
Šajā sakarā Latvijas amatniecības kamera 1940. gada 9. maijā rīkoja „Taupības skati”, kas norisinājās Rīgā, Amatu namā un Gaiziņa ielā.
„Taupības skates” mērķis bija, amatniekiem, rūpniekiem un sabiedrībai kopumā, demonstrēt iespējas kā no Latvijā pieejamiem izejmateriāliem, taupīgi un prasmīgi rīkojoties, tos varētu izmantot būvniecībā, ražošanā un sadzīvē.
Šīs „Taupības skates” ietvaros Gaiziņa ielā, skates celtniecības nodaļa, praktiski demonstrējot taupības metodes būvniecībā un siltumtehnikā, uzbūvēja desmit divstāvu izmēģinājuma paraugmājas.
“Taupības skates” izmēģinājuma paraugmājas Gaiziņa ielā.
1940. gads.
Šīs paraugmājas tika būvētas no dažādiem Latvijā pieejamiem izejmateriāliem. To ieguve un apstāde bija daudz vienkāršaka un lētāka nekā ievesto materiālu iegāde.
Tā, piemēram, mājiņu ārsienu celtniecībai izmantoja: ģipša, siporeksa, betonīta vai kūdras plātnes. Importētā cinkotā skārda vietā, jumtu segumiem, ūdens notekām un dūmeņiem ieteica izmantot šīferi. Siltuma nodrošināšanai ēkās tika demonstrētas Racionalizācijas institūta standartkrāsnis Nr. 126a, kas labi apsildija telpas ar nelielu malkas daudzumu un uz kurām vienlaikus varēja pagatavot ēdienu.
Paraugmājas tika būvētas no dažādiem Latvijā pieejamiem izejmateriāliem. To ieguve un apstāde bija daudz vienkāršaka un lētāka nekā ievesto materiālu iegāde.
Šo mājiņu celtniecība kā amatniekiem tā iedzīvotājiem labi demonstrēja dažādu vietējo izejmateriālu priekšrocības kā arī rosināja taupīt un izvērtēt katra materiāla vērtību.
Pirmo 1872. mācību gadu uzsāka jaunā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skola, kas vēlākajos gados tapa par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu (1912.g.) par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu-tehnikumu (1926.g.), Rīgas Būvniecības tehnikumu (1946.g.), no 1957. gada pazīstams kā Rīgas Celtniecības tehnikums, bet no 1995. gada – Rīgas Celtniecības koledža.
Sākot ar 1926./27. mācību gadu, Rīgas pilsētas Amatnieku skola pārtapa par skolu - tehnikumu, kurā pēc I pakāpes programmām darbojas divas sagatavošanas klases un trīs speciālie kursi, kuros sagatavoja audzēkņus skolas nākamajai pakāpei - tehnikumam.
1937. mācību gadā tehnikumā darbojās būvniecības, elektrotehnikas un mehānikas nodaļas, kur piecos mācību gados audzēkņi apguva arī speciālos mācību priekšmetus - augstāko matemātiku, analītisko ģeometriju, zīmēšanu, pretestības mācību, statiku, elektrotehniku, ēku vēdināšanu un apsildīšanu, ūdensvadus un kanalizāciju, signalizāciju.
Pie Rīgas Amatnieku skolas - tehnikuma darbojās arī trīsgadīgā Amatnieku skola ar būvniecības, elektrotehnikas, mehānikas, drēbnieku un tekstila nodaļām.
Celtniecības tehnikuma/koledžas nams Gaiziņa ielā 3.
2015. gads.
Ēka celta 1910. – 1912. gadā, arhitekti Nikolajs Nords, Reinholds Georgs Šmēlings. Neoklasicizma stilā ēka būvēta kā Rīgas Tirdzniecības skola. Šo funkciju simbolizē dekoratīvie ciļņi centrālajā rizalītā.
No 1912. gada līdz Pirmajam pasaules karam un pēckara periodā tā darbojās kā Rīgas pilsētas Amatniecības skola, bet no 1926. gada līdz 1941. gadam jau kā Rīgas pilsētas Amatnieku skola - tehnikums.
Žurnāls “AMATNIEKS” Nr.11/1940. gadā.
