RĪGAS PILSĒTAS OTRAIS ŪDENSVADS
1863/1904.

IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”

Maskavas ielā Nr. 196., Gr. 48/72., agrāk Nr. 148.

MMXII - MMXV

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas gruntsgabala
un apbūves situācijas plāns.
1903. gads.

Pirmo ūdensvadu ar zirgu sūkni Rīgā 1663. gadā ierīkoja Dancigas ūdensvada meistars Jēkabs Josts Vecrīgā, Ūdensvada ielā.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas pirmais ūdenstornis un skurstenis.
1863. gads.

Otro ūdensvadu uzbūvēja 1862/1863. gados – t.s. ūdens piegādāšanas ierīci pie Daugavas un Krīdenera dambja, 4 km attālumā no pilsētas centra, izbūvējot tur tvaika pumpju staciju.
Lēmumu par stacijas celšanu pieņēma 1857. gadā. Tvaika mašīnu māju un torni ar astoņstūru skursteni uzbūvēja pēc pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko un virs inženiera Viljama Vīra William Weir izstrādātā projekta. To iesvētīja 1863. gada 25. maijā. Savu darbību stacija, izmantojot Daugavas ūdeņus, sāka 1863. gada 1. septembrī.
1882. gadā atklāja, ka Daugavas ūdeņi nav piemēroti pilsētas apgādei ar dzeramo ūdeni, jo, kā rakstīja periodikā: „…bez tam līdz ar ūdeni, kuru tad vēl ņēma tieši no Daugavas, Rīgas iedzīvotāji dažreiz dabūja arī kādu zuti, nēģi vai citu mazāku zivtiņu. Par to vēl nebija daudz ko noskumst, jo tie, kas tuvāk pazina ūdenstorņa ierīci, zināja pastāstīt gadījumus, ka torņi iesūca no Daugavas arī līķa atliekas, maitas un dažādus atkritumus…”. Līdz ar to 1882. gadā Rīgas pilsēta uzdeva inženierim hidrologam A. Thieme atrast jaunus, labākus ūdens avotus. 1883. gadā tādi bija atrasti Bukultu, Remberģu un Zaķumuižas apkārtnē. 1902. gadā ar muižu īpašniekiem Rīgas pilsēta noslēdza iepriekšējo līgumu un inženieris Smrekers izstrādāja pilsētas ūdensapgādes projektu. 1902. gada 25. novembrī Baltezera ūdensapgādes stacijas būves projektu apstiprināja un celtniecību pabeidza 1903. gada novembrī. Līdz ar to slēdza Rīgas pilsētas otro ūdensvadu.
No 1863. gada Maskavas ielā atradās arī Rīgas pilsētas gāzes un ūdens iestādes pārvalde, kas darbojās līdz 1904. gadam. Tā likvidēta 1904. gada 1. jūlijā, kad tika nodibināta Rīgas pilsētas uzņēmumu pārvalde. Tās valde izvietojās Rīgas gāzu rūpnīcas ēkā kanāla apstādījumos.
Bijusī Rīgas pilsētas gāzes un ūdens iestādes pārvaldes ēka, uzcelta 1863. gadā. Tā saglabājusies līdz mūsdienām - tagad Maskavas ielā Nr. 194a. Šeit no 1864. gada atradās arī Rīgas pilsētas gāzu un ūdens iestādes strādnieku palīdzības un bēru kase. Viena no vecākajām strādnieku palīdzības biedrībām.
Pēc stacijas slēgšanas, teritoriju izmantoja kā iebraucamo sētu. Par to savā romānā „Zaļā Zeme” raksta arī rakstnieks Pēteris Upītis, aprakstot savu ceļojumu ar zemnieku vezumiem no Skrīveriem līdz Rīgai. 1924. gadā daļu veco ēku ar skursteni uzspridzināja, bet jauno ēku 1928. gadā iznomāja Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātes spēka mašīnu laboratorijas vajadzībām. Šodien to turpina Rīgas Tehniskā universitāte.
Mūsdienās šis ansamblis ir Rīgas vēstures pērle, kas iezīmē pirmās tvaika ūdens sūknētavas atrašanās vietu un raksturo mūsu pilsētas rūpniecisko arhitektūru.
1867. gadā pēc arhitekta Johanna Hāgena projekta pie Lauvas ielas (tag. mazā Matīsa) uzbūvēja divus augšējo ūdeņu torņus, t.s. baseinus (Hochwasserbasein), ko nodeva ekspluatācijā 1868. gada augustā.

Ūdenstorņi baseini.
Centrā 1868. gadā uzbūvētais pirmais tornis Lauvas ielā
(tagadējā Mazā Matīsa ielā).
1903. gads.

1877. gadā arhitekts Hardenaks un inženieris Vierhufs projektēja un uzcēla piebūvi - mūra katlumāju diviem tvaika katliem un divām vertikālām mašīnām (liegenden Maschinen).
1893. gadā pēc arhitekta Kārļa Felsko projekta piebūvēja mūra katlumāju.

1863. gadā celtās Rīgas tvaika ūdens pumpja stacijas ar piebūvēm.
1903. gads.

Pirmā ūdens pumpju stacijas ēka nav saglabājusies. 1924. gada 26. februārī Rīgas pilsētas inženieris Mihails Kuzmins lūdz atļauju ūdens stacijas izjaukšanai un spridzināšanas darbiem.

Vecas stacijas ēkas nojaukšanas darbi.
1924. gads.
LNB krājums.

1896/1897. gados celtā jaunā Rīgas ūdens pumpju stacijas mašīnu
un katlumājas, pārvaldes ēka un vecā, 1863. gadā celtā.
Rīgas ūdens pumpju stacija.
1903. gads.

Mūsdienās esošo ūdens pumpju stacijas mašīnu zāles un katlumājas mūra ēku uzcēla pēc arhitekta Kārļa Felsko 1896. gada 27. augustā apstiprinātā projekta neogotikas un renesanses t.s. Venēcijas stilā un ar masīvu mūra skursteni. Līdz mūsdienām saglabājusies mašīnu zāles ēka un skurstenis.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas mašīnu zāles ēka
un katlumājas skurstenis.
2012. gads.

Mašīnu zāles ēkas ķieģeļu fasādes pirmā stāva plakni veido pieci ritmiski izvietoti renesanses stila plašie logi ar dzeltenu ķieģeļu velvēm augšējā daļā. Tie balstās uz ķieģeļu pilastriem. Logu ailēm saglabājušies oriģinālie rāmji. Virs centrālās daļas esošajiem logiem - trīs apaļas aklo ķieģeļu logu imitācijas, ar dubultu ķieģeļu rozeti centrā. Pirmā stāva galu sienas masīvas, veido dubultus pilastrus ar gotiskiem ķieģeļu kapiteļiem. Šīs sienas ir nesošas un paredzētas tilta krāna un tvaika spiediena slodzei. Pagalmā mašīnu zāles pusapaļā piebūve ar pieciem velvētiem renesanses stila logiem. Stāvus sadala ķieģeļu dzega.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas mašīnu zāles ēkas fragments.
2012. gads.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas mašīnu zāles ēkas.
Pirmā stāva logu aile.
2012. gads.

Otrais stāvs veidots kā atsevišķa trīsdaļīga viduslaiku gotiska ēka, kas papildināta ar mansarda stāva konstrukciju. Centrālajā daļā ķieģeļu pilastri ar kapiteļiem un bāzi balstās uz pirmā stāva sienu. Trīs renesanses stila logiem ir velvēts, sandriķiem noslēgts padziļinājums, kuru vainago apaļi lodziņi. Ēkas centrālā daļa dominē virs sānu daļām. Mansarda sānos veidoti ķieģeļu krusti. Ēku noslēdz trīsdaļīga plata ķieģeļu dzega.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas mašīnu zāles ēkas fragments.
2012. gads.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas mašīnu zāles ēkas fragments.
2012. gads.

Ūdens pumpju stacijas trīsstāvu mašīnu zālei ir īpatnēja jumtu konstrukciju, kura veidota smalkā vieglā metāla konstrukcijā. Tā paredzēta, lai tvaika katlu avārijas gadījumā, saglabātu mūra sienas un tvaika sprādziena spēku virzītu uz jumta konstrukcijas atvēršanu un liekā spiediena novirzīšanu. Pie mašīnu zāles sienām uz kolonnām novietotas sliedes pārvietojamam roku darbināmam tilta krānam (15 tonnu celtspēja). Ēkas telpa ir divdaļīga. Vienā tās daļā - atvērts pagrabs un trīsstāvu mašīnu telpa, bet nojauktajā daļā - trīsstāvu telpa bez pagraba, kuras fasāde līdzīga ēkas daļai, kas iziet uz Maskavas ielu.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas trīsstāvu mašīnu un katlu telpa.
1903. gads.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas mašīnu zāles ēkas fragments -
tramvaju līnijas stiepļu, čugunā lietais,
kronšteins ar rotējošu centrālo daļu.
2012. gads.

Fasādē redzams tramvaju līnijas stiepļu, čugunā lietais, kronšteins ar rotējošu centrālo daļu.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas ieejas vārtiņi.
2012. gads.

Ansambli papildina kniedētu, metālā kaltu žoga, vārtu un vārtiņu atsevišķie fragmenti, kas balstās uz masīviem, mūrētiem dzelteno ķieģeļu stabiem.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas ieejas vārti.
2012. gads.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas žoga fragments.
2012. gads.

Saglabājami ir vārti un vārtiņi, kurus kā sastāvdaļu Rīgas pilsētas apbūve ir, pārsvarā, zaudējusi. Mūsdienās oriģinālie ieeju mezglu un namu caurbrauktuvju arhitektūras elementi ir retums.

1896/1897. gados celtā jaunā Rīgas ūdens pumpju stacijas mašīnu
un katlumāja, pārvaldes ēka un vecā, 1863. gadā celtā.
Rīgas ūdens pumpju stacija.
1912. gads.

Maskavas ielā Nr. 194., Gr. 48/190.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas sargu māja.
Celta 1897. gadā, inženieris Rūdolfs Frišs.
2012. gads.

Ansambļa sastāvdaļā ietilpst arī ēka Maskavas ielā Nr. 194, Gr. 48/190. To uzcēla 1897. gadā kā sargu māju pēc inženiera Rūdolfa Friša (Rudolff Frisch) 1897. gada 16. maijā apstiprinātā projekta. Tā ir dzelteno ķieģeļu, vienkāršotā renesanses stilā celta vienstāvu māja ar jumta stāvu. Ēkas fasādi sadala horizontālas dzegas, kas veido arī pusapaļo logu sandriķus. Sānu daļā pusotra stāva fasādei stūros ir pilastri ar masīviem gotiskiem kapiteļiem. Nama centrālajā daļā - gotisks frontons. Logos – jaunas, metālā kaltas un kniedētas restes, neatbilstošas ēkas arhitektūrai.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas sargu mājas logu aile.
2012. gads.

Maskavas ielā Nr. 194a, Gr. 48/72.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas pārvaldes ēka.
Celta 1863. gadā, pēc arhitekta J.D. Felsko projekta.
2012. gads.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas un pārvaldnieka pārvaldes ēkas.
1970. gads.
LNB krājums.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas pārvaldes, divu stāvu apmestu mūra ēku, uzbūvēja pēc pilsētas arhitekta Johanna Daniela Felsko izstrādātā projekta un iesvētīja 1863. gada 25. maijā. Ēka būvēta atturīgā angļu neogotikas stilā. Pirmajā stāvā - vienkārša durvju un logu aiļu gropēta apmetuma apdare. Saglabājušās oriģinālās ieejas durvis ar virsgaismu un ir stilistiski piemērotas ēkas arhitektūrai. Nav saglabājušies virsgaismas stikli un rokturis. Nama otrajā stāvā virs logiem apmetumā veidoti nelieli negotiskā stila sandriķi. Jumta stāvu atdala dentikuļota masīva dzega.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas pārvaldes ēka.
Pirmā stāva logu aile.
2012. gads.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas pārvaldes ēka.
Otrā stāva logu aile.
2012. gads.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas pārvaldes ēka.
Ieejas durvis.
2012. gads.

Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas
elektrības sadales transformatora būve.
2012. gads.

Avoti

Latvijas Valsts vēstures arhīvs:

Valsts Pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieminekļu dokumentācijas centrs: Grāmatas: Periodika:

V. EICHENBAUM’S
MMXII - MMXV