RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS KVARTĀLA
APBŪVES VĒSTURE

IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”
RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBA
EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS VALSTS KANCELEJA
SABIEDRĪBAS INTEGRACIJAS FONDS
EIROPAS SAVIENĪBA

Kvartāla situācijas plāns.
Rīgas latviešu biedrības īpašumā Gr. 5/40. un 45.
1889. gads.

Kvartāls, kurā atrodas Rīgas Latviešu biedrība, izvietots starp Krišjāņa Barona, Merķeļa, Arhitektu ielām un Raiņa bulvāri. Kvartāls attīstījās bijušajā Esplanādes teritorijā pēc 1860. gada, beidzoties Rīgas cietokšņa likvidācijas darbiem.
Cietokšņa likvidācija norisinājās 1857. - 1863. gados saskaņā ar inženiera Johanna Hāgena izstrādāto projektu.
1856. gadā atcēla 1819. gadā izdoto Rīgas un tās priekšpilsētu apbūves reglamentu. Saņēma atļauju nojaukt pilsētas nocietinājumus un 1858. gadā - aizliegumu būvēt mūra ēkas bijušajās priekšpilsētās.
1860. gadā Rīgas rāte izdeva nosacījumus zemju iepirkšanai un apbūvei bijušo nocietinājumu vaļņu rajonā starp pilsētu un priekšpilsētu, t.s. Esplanādes zonā, kas gāja gar Elizabetes ielu (gar tagadējo Elizabetes, Timoteja un Turgeņeva ielām no Eksporta līdz Krasta ielai). Tajā laikā sāka apbūvēt arī kvartālu, kas atradās pirmā cietokšņu aizsardzības zonā un daļēji iekļauts Pankūku bastiona sastāvā.
Pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko jau 1856. gadā izstrādāja mūsu kvartāla un visa Troņmantnieka bulvāra apbūves situācijas un projektējamo ēku fasāžu paraugu siluetus. Bija paredzēts veidot vienādas namu fasādes eklektiskā stilā ar caurstaigājamām galerijas tipa ielām (mūsdienu Inženieru un Arhitektu ielas). Šai idejai pietuvināti realizēti Rīgas Politehnikuma, Krīgera (Brīvības bulvāris Nr. 32), barona Tīzenhauzena (Raiņa bulvāris Nr.13), Veisa legāta (Raiņa bulvāris Nr. 15.) un Dr. Brutcera namu (Merķeļa Nr. 13, līdz mūsdienām nav saglabājies) projekti. Arhitekta plānos bija arī nocietinājumu grāvja pārveidošana pilsētas kanālā ar apstādījumiem, veidojot patīkamu vidu bulvāru loka apbūvei.
1866. gadā Johans Daniels Felsko piedāvāja savu projektu kvartālam starp tagadējo Brīvības un Raiņa bulvāriem, Merķeļa un Krišjāņa Barona ielām. Ēkas ar priekš dārziņiem (Curdinier) tika plānotas ar atkāpi no ielas sarkanās līnijas.

Arhitekta J.D. Felsko kvartāla apbūves projekts.
1856. gads.

Ar 1857. gadu Rīgas pilsētas attīstības plānos kvartāls parādās tagadējā konfigurācijā un ir saskatāma arī mūsdienu Latvijas konservatorijas gruntsgabala situācija.

Kvartāla apbūves projekts.
1857. gads.

Uz šodienu kvartālā ir pieci gruntsgabali. Līdz 1937. gadam to bija seši, Rīgas latviešu biedrības zemesgabals apvienoja divus gruntsgabalus Nr. 5/40 un Nr. 5/44.

Kvartāla robežu ielas

Merķeļa iela – 1860. gadā nosaukta par Lielo Parka ielu (vāc. Grossen Parkstrasse, kr. Большая Парковая) par godu Vērmanes dārzam;
1885. gadā pārdēvēta par Pauluči ielu (Pauluccistrasse) par godu Baltijas ģenerālgubernatoram marķīzam Filipo Pauluči del Renkole (1779-1849.). Piemineklis F. Pauluči uzstādīts Vērmanes dārzā, atjaunots 2003. gadā;
1919. gadā īsu posmu iela nosaukta par Sverdlovu ielu, Krievijas Vissavienības Centrālās Izpildu komitejas priekšsēdētāja Jakova Mihaila d. Sverdlova (1885-1919.) vārdā, viņš arī Ješuja - Solomons Movšas d. un arī Jankels Mirama d. Sverdlovs;
1923. gadā pārdēvēta par Merķeļa ielu, par godu vācbaltiešu rakstniekam un apgaismotājam un Baltijas dzimtbūšanas atcelšanas sludinātājam mācītājam Garlībam Helvigam Merķeļim (1769-1850.). Rīgas Latviešu biedrība 1869. gadā Katlakalna kapos uzstādīja G. Merķeļim pieminekli;
1942. gadā iela nosaukta par Bismarka ielu (Bismarkstrasse) par godu Vācijas valstsvīram, apvienotās Vācijas pirmajam kancleram Bismarkas princim, Lauenburgas firstam, Bismarkas-Šēnhauzenas grāfam Otto Leopoldam fon Bismarkam (1815-1898.);
1944. gadā atjaunots ielas mūsdienu nosaukums.

Krišjāņa Barona iela - iezīmēta 1812. gada Rīgas plānā ar nosaukumu Pirts iela (vāc. Badstubenstrasse, kr. Банная) un gāja no Elizabetes ielas līdz Aleksandra vārtiem;
1858. gadā nosaukta par Suvorova ielu, par godu Baltijas ģenerālgubernatoram firstam Aleksandram Arkādija d. Suvorovam Rimņinskim (1804-1882., karavadoņa mazdēls) un pagarināta no Elizabetes ielas līdz cietokšņa kanāla malai Suvorova tiltam;
1923. gadā iela ieguva Krišjāņa Barona vārdu (skolotājs, Rīgas latviešu biedrības goda biedrs, latviešu folkloras krātuves veidotājs), kurš dzīvoja Suvorova ielā #3 un pavadīja tur pēdējās mūža dienas.

Arhitektu iela – (vāc. Architektenstrasse, kr. Архитекторская) izveidojās pēc Rīgas politehnikuma izbūves, kurā arī atradās arhitektūras fakultāte. Fakultātes ģerbonis redzams uz Latvijas Universitātes fasādes. Nosaukums piešķirts 1866. gadā.

Raiņa bulvāris – 1856. gadā nosaukts par Troņmantnieka bulvāri, par godu Krievijas impērijas imperatora Aleksandra II (1818-1881.) dēlam troņmantniekam Nikolajam Aleksandra d. Romanovam (1843-1865.).
1919. gadā īsu laika posmu tas nosaukts par Kārļa Marksa prospektu, par godu vācu ebreju izcelsmes vācu filozofam, žurnālistam, politekonomistam un revolucionāram Kārlim Heinriha d. Marksam (1818-1883.) (Karl Heinrich Marx);
1920. gadā pārdēvēja par Raiņa bulvāri par godu latviešu dzejniekam, dramaturgam, tulkotājam, teātra darbiniekam un politiķim Jānim Pliekšānam (1865-1929.). 1920. gada 14. aprīlī Rainis un Aspazija atgriežas Latvijā. Viņus sagaidīja stacijas laukumā un pirmais brauciens Rīgā notika pa Raiņa bulvāri;
1942. gadā nosaukta par Alfrēda Rozenberga gatvi (Alfred Rosenberg Ring), par godu Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministram Alfrēdam Rozenbergam (1893-1946.) Alfred Rosenberg;
1944. gadā atjaunots mūsdienu nosaukums.

Kvartāla apbūve veidojusies sākot ar 1867. gadu, kad tika uzbūvēta Dr. med. K. Brutcera ārsta prakses un savrupmāja Merķeļa ielā Nr. 15, Gr. 5/44 (arhitekts Hugo de Vills).
1869. gadā Rīgas latviešu biedrība uzbūvēja savu biedrības namu Merķeļa ielā Nr. 13, Gr. 5/40 (arhitekts Jānis Baumanis), pēc gada tiek celta Aleksandra ģimnāzijas ēka Krišjāņa Barona ielā Nr. 1, Gr. 5/38 (arhitekts Jānis Baumanis), bet šī būve iesvētīta tikai 1876. gadā.
1870. gadā uzsāka arī Raiņa bulvāra Nr. 33, Gr. 5/42 (arhitekts Arvēds fon Striks) daudzstāvu īres nama celtniecību, 1875. gadā būve daudzstāvu īres namu Raiņa bulvārī Nr. 31, Gr. 5/41, arhitekts Roberts Pflūgs, un pēdējo ēku uzbūvēja 1887. gadā Arhitektu ielā Nr. 1, Gr. 5/43 (arhitekts Rūdolfs Cirkvics) uz pilsētas rezervēta zemesgabala.
Kvartāla daudzstāvu apbūve veidota, lai radītu reprezentatīvu iespaidu un tā atbilst XIX gadsimta otrās puses Berlīnes, Parīzes un Vīnes bulvāru loka apbūvei. Ēkas labi izgaismotas ar lielajiem dzīvokļiem un tie bija paredzēti turīgam Rīgas iedzīvotāju slānim.
Bet ar to kvartāla attīstība nebeidzās, jo „pateicoties” ugunsnelaimei, ko pārdzīvoja Rīgas Latviešu biedrības nams 1908. gadā un vēlākai biedrības iniciatīvai 1934./1938. gados kvartālā izdevās ieviest jaunās laikmeta dvesmas. Jaunais biedrības nams ar piebūvi spilgti liecina par latviešu spītīgumu. Kā fenikss jaunā ēka atkal cēlās. Tās fasādes centrālā daļa izceļas ar savu vienkāršo skaistumu apkārtējo impērisko un svešo valstu būvju vidū, vienojoties kopējā ziemeļu valstu domāšanas un tradīciju aliansē.

Raiņa bulvāris Nr. 23., Gr. 5/41.

Raiņa bulvāris Nr. 23., Gr. 5/41.
Situācijas plāns.
1889. gads.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 23.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Roberts Pflūgs.
2012. gads.

Zemesgabalu Pēterburgas priekšpilsētas 3.kvartālā ar policijas Nr. 365, 1868. gadā iegādājās Rīgas tirgotājs Makss Tuncelmans (Max Tunzelmann), bet 1875. gadā viņš pārdeva to Rīgas pilsētas tirgotājam un Mūrmuižas īpašniekam Dr. jur. Augustam fon Knīrimam (August von Knieriem). 1922. gadā par 2.400.000 Latvijas rubļiem to iegādājās Calela un Doras Dvelatckenu ģimene, kas namā ierīkoja krāsu fabriku „Star”.
1875. gadā namīpašnieks A. fon Knīrims pasūtīja arhitektam un Rīgas politehnikuma profesoram Robertam Pflūgam četru stāvu dzīvojamā nama projektu (apstiprināts 1875. gada 2. Aprīlī). Šo ēku uzbūvēja 1876. gadā, kad arhitekts sāka strādāt pie Rīgas pareizticīgo katedrāles būves.

Ēkas Raiņa bulvāri Nr. 23.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Roberts Pflūgs.
Ieeja.
2012. gads.

R. Pflūgs izceļas ar izkoptu detaļu kultūru un ēka Raiņa bulvārī Nr. 23 pārsātināta ar daudzām sīkām, pat bez speciālas ierīces nesaskatāmām, detaļām. Eklektiskajā ēkā saskatāmi neorenesanses vaibsti. Smagi rustots pamat stāvs tur visu ēkas smagumu. No tā iziet četri rustoti pilastri ēkas galu rizalītos kas noslēdzas ar frontoniem. Tās centrālajā daļā ieeja, virs kuras balkons ar kaltiem režģiem, kas vizuāli veido erkeri. Balkona konsoles akantu lapu formā tur divi eleganti atlanti, kas attēlo Floras dievieti nakts un dienu (ziedošu vārpu, ziedu un dārzu romiešu dieviete). Ieejas durvis ar noapaļotu augšējo daļu. Tās centrā - atslēgu akmens no kura iziet festoni, ziedu vijas. Koka durvju apdarē izmantoti arī Vidusjūras motīvi, pērļu gliemežvāki (sasaucas ar trešā stāva logu dekoru) - jaunas dzīvības simboli.
Virs balkona divi pilastri ar florai piederīgiem rotājumiem -ziedu vītnēm, kuras vainago joniska ordera kapiteļi. Tie izceļ nama centrālo daļu, kuru noslēdz bagātīgs Romas frontons.

Ēkas Raiņa bulvārī Nr. 23.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Roberts Pflūgs.
Frontons ar Erota simboliku.
2012. gads.

Uz frontona attēloti dažādi simboli - bultu stops, pilnības rags, kas uzkrāj un divi ragi, kas aizdot dabas bagātības. Palmu un lauru lapu zari simbolizē mīlestības, dabas dāsnuma, slavas un miera zīmes. Visas zīmes savstarpēji sasaucas ar nama kopējo fasādes noformējuma koncepciju. Ieeju apsargā divas Floras atlantu figūras, viena simbolizē nakti, otra – dienu. Tas ir Erota zīmes tumšās nakts un gaišās dienas haosa veidotājs. Pavasara un zemes auglības dievs (agrākos avotos viņu simbolizē mīlestības bultas un degoša lapa). Floras dārzkopju un dabas atjaunošanās simboli. Floras ziedu vītnes, līdz ar lauru un akantu lapām, izvietotas pa visu fasādi - uz pilastriem, logu aiļu noformējumā, dzegā un citur.

Ēkas Raiņa bulvārī Nr. 23.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Roberts Pflūgs.
Metāla kaltas balkona margas.
2012. gads.

Ēkas Raiņa bulvāri Nr. 23.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Roberts Pflūgs.
Ieejas atlanti Floras figūras simbolizē nakti un dienu.
Erota simbolika, pilastrs un dzegas fragments ar Floras simboliku.
2012. gads.

Ēkas dzega balstās uz masīvām konsolēm. To rotā lauru vainagi.

Ēkas Raiņa bulvārī Nr. 23.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Roberts Pflūgs.
Pirmā stāva logu ailes apdare.
2012. gads.

Katra stāva logiem īpašs dekoratīvs raksturs.
Pirmā stāva logu ailes pielīdzinātas ieejas stilam. To augšējā daļā atslēgu akmens ar festoniem lauru lapu formā, masīvās apmales noslēdz akantu lapa, kas iestrādāta apmales klasiskajā rāmī.

Ēkas Raiņa bulvārī Nr. 23.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Roberts Pflūgs.
Otrā stāva logu ailes apdare.
2012. gads.

Otrā stāvā logu ailes masīvākas, piemērotas balkona ieejas mezglam. Sānu erkeri papildināti ar sandriķiem, daudzām simboliskām ziedu vītnēm un fantastiskiem dienvidu jūru ziediem.

Ēkas Raiņa bulvārī Nr. 23.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Roberts Pflūgs.
Otrā stāva erkeru logu ailes apdare.
2012. gads.

Otrā stāvā rizalītu logu ailes izceļ sānu pilastri un frontons, kura raksts pielīdzināts pārējiem logiem.

Ēkas Raiņa bulvārī Nr. 23.
Būvēta 1875. gadā, arhitekts Roberts Pflūgs.
Trešā stāva logu ailes apdare.
2012. gads.

Trešā stāvā logu ailes augšdaļā savieno dzegas konsoles. To apakšēja daļā attēlots Vidusjūras gliemežvāks (jaunas dzīvības sākuma simbols). Tas sasaucas ar Amora un Floras mitoloģisko tēmu, tāds atrodams arī durvju rakstā.

Raiņa bulvāris Nr. 21., Gr. 5/42.

Raiņa bulvāris Nr. 21., Gr. 5/42.
Situācijas plāns.
1889. gads.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
2012. gads.

Zemesgabalu Pēterburgas priekšpilsētas 3. kvartālā ar policijas Nr. 367, 1860. jos gados iegādājas īstenais valsts padomnieks Konstantīns Emīls fon Reinholds (Constantin Emil von Reinhold) un 1976. gadā pārdeva to savai sievai Amālijai fon Reinholds dzimušai Fleišmans (Amalie fon Reinhold geb. Fleischmann), bet 1883. gadā kā zemesgabala īpašniece reģistrēta Amalija fon Stankevičs dzimusi fon Reinholds, Dr. med. Feliksa Vilhelma Gabrieļa fon Stankeviča (Felix Wilhelm Gabriel von Stankeviz) kundze. No šī laika līdz nacionalizācijai zemesgabals atrodas Stankeviču ģimenes īpašumā. Konstantīna fon Reinholda mīļotās meitas monogramma atrodas uz ēkas frontona un balkonu kaltajām metāla margām.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
1881. gads.

1870. gadā namīpašnieks K. fon Reinholds pasūtīja arhitektam Rīgas Politehnikuma profesoram Arvīdam fon Strikam (Arved von Strjk) četru stāvu dzīvojamā nama ar mansardu projektu (apstiprināts 1870. gada 26. maijā).
Ēka aizņem Arhitektu ielas un Raiņa bulvāra stūri un ar savām milzīgajām būvformām dominē pār kvartālu. Ēkas arhitektūra pielīdzināma Austrijas impērijas stilam. Tās eklektiskā fasāde papildināta ar pieciem frontoniem, kas sadala mansarda stāvu. Savukārt katrs frontons veido atsevišķu vertikālu fasādes sadali rizalītos ar rustotiem pilastriem. Tie noslēdzas ar smagu barokālo bēniņu stāvu jumtu. Jumta apaļo logu ailes izceļ smaga liekta dzega ar akantu lapu veidojumu centrā. Torņa renesanses stila logam ir sandriku frontons, kurā attēlotas augļu vītnes. Starp frontoniem atrodas divi mazāki trīsstūru frontoni, kuros attēlota monogramma „A.S.” (Amālija fon Stankevičs).

Ēka Raiņa bulvāri Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Frontons.
2012. gads.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Frontons ar Amālijas fon Stankevičs monogrammu.
2012. gads.

Starp frontoniem atrodas divi mazāki trīsstūru frontoni, kuros atveidota monogramma „A.S.” Amālija fon Stankevičs.
Pirmā stāva ēkai smagi rusti, kas otrajā stāvā pāriet vieglākos rustos. Logu ailes pirmajā stāvā vienkāršas, otrā stāvā tās papildina dentikuli. Nama logu rāmji saglabājušas daļēji. Daži pārveidoti pēc veco logu parauga, daļai logu ir vienkāršoti kantaini šķērskoki, kas bojā fasādes kopskatu. Oriģinālajiem logiem ir sešas rūtis, viru aizseglīste, pusapaļš pilastrs, ko noslēdz čuguna vai cinka akantu lapas kapiteļi.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Pirmā stāva logu aile.
2012. gads.

Trešā stāva gludo fasādes virsmu bagātina logu aiļu dekoratīvā apdare. Dzegas balsta konsoles ar lauru vainagiem. Rizalītu pusē logi platāki, konsoles zem dzegas, kura veido portālu, papildina festoni.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Pirmā stāva balkona režģis ar monogrammu „A.S.”,
Amālija fon Stankevics.
2012. gads.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Pirmā stāva balkona režģis ar monogrammu „A.S.”,
Amālija fon Stankevics.
2012. gads.

Fasādes, ar skatu uz kanāla apstādījumiem, trešajā stāvā ir trīs balkoni - divi mazāki, viens triju logu garumā. Trīsdaļīgajam balkonam margas veido čugunā liets dekoratīvs režģis ziedu un lauru lapu vijuma veidā, kura centra aplī monogramma „A.S.” Amālija fon Stankevičs.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Trešā stāva rizalīta logu aile.
2012. gads.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Trešā stāva logu aile.
2012. gads.

Nama ceturtajam stāvam ir gludā apmetuma fasāde un vienkāršs logu aiļu dekorējums.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Staļļi ar vāgūzi.
2012. gads.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Ieejas durvju ailes virslogs.
2012. gads.

Ēka Raiņa bulvārī Nr. 21.
Būvēta 1870. gadā, arhitekts Arvēds fon Striks.
Ieejas durvju aile.
2012. gads.

Ēkai divas ieejas. Tās veido klasiskas koka durvis ar virsgaismu. Tās spoguļstiklus aizsargā stilizēti akantu lapu rāmji. Virsgaismu sadala pusapaļi pilastri, kurus noslēdz čuguna vai cinka akantu lapu veida kapiteļi. Durvis – divviru, sadalītas sešos dažādu formu pildinos. Tie sastiprināti ar dekoratīvām profila līstēm. Starp apakšējiem un centrā esošajiem pildiņiem - klasiska kokgriezuma josla.
Nama caurbrauktuvei nomainīti vārti. Tā pagalmā atrodas 1870. gadā būvēti staļļi, ar kuriem nomainīti vārti. Staļļu augšējā stāvā saglabājušās oriģinālas durvis, koka dzegas un dienvidu Vācijas vai Šveices stilā kokā griezti rotājumi.

Arhitektu iela Nr. 1., Gr. 5/43.

Arhitektu ielā Nr. 1., Gr. 5/43,
Situācijas plāns. 1889. gads.

Ēka Arhitektu ielā Nr. 1.
Būvēta 1887. gadā, arhitekts Rūdolfs Cirkvics.
2012. gads.

Zemesgabalu Pēterburgas priekšpilsētas 3. kvartālā ar policijas Nr. 393, 1885. gadā iegādājās Fridrihs Konstantīna d. fon Reinholds (Friedrich von Reinhold). 1913. gadā pēc Fridriha nāves tas pāriet māsas Amālijas Konstantīna m. fon Stankevič dzimusi fon Reinholds īpašumā. Viņa to pārdot 1920. gadā Siguldas pagasta Kaķīšu māju īpašniekam Krišjānim Bigge par 115.000 Krievijas rubļiem.

Ēka Arhitektu ielā Nr. 1.
Būvēta 1887. gadā, arhitekts Rūdolfs Cirkvics.
Konsoļu lietus.
2012. gads.

1887. gadā namīpašnieks F. Fon Reinholds pasūtīja arhitektam Rūdolfam Heinriham Cirkvicam (Rudolf Heinrich Zirkwitz) piecu stāvu dzīvojamā nama projektu (apstiprināts Rīgas būvvaldē 1887. gada 10. martā).
Nams ir tradicionālā klasiskā stilā ar renesanses iezīmēm, turklāt tā fasāde ir neapmesta un veidota dzelteno ķieģeļu salikumā. Ēkai veidoti bagātīgi metāla lējumu ornamenti, logu ailēm apmetuma apmales. Divi rizalīti sadala ēku trijās vertikālās plaknēs.
Puspagraba stāvam raupjš apmetums. Masīvo apmetuma daļu vizuāli vieglāku padara horizontālās gropes. No augšējiem stāviem puspagrabu nodala starp dzega.
Pirmajam stāvam ķieģeļu siena, bez apmetuma. Renesanses stila logu ailes vizuāli notur visu augšējo stāvu smagumu.
Nama velvētā caurbrauktuve, kas kalpo arī kā ieeja namā, papildināta ar plašu trīsdaļīgu virsgaismas logu, kuru sadala divi pusapaļi pilastri ar bāzi un kapiteļiem. Mūsdienās caurbrauktuvei ir metināti metāla vārti.

Ēka Arhitektu ielā Nr. 1.
Būvēta 1887. gadā, arhitekts Rūdolfs Cirkvics.
Caurbrauktuve.
2012. gads.

Ēka Arhitektu ielā Nr. 1.
Būvēta 1887. gadā, arhitekts Rūdolfs Cirkvics.
Metāla lējumi, simboliskais ieejas sargs, lauva.
2012. gads.

Ēka Arhitektu ielā Nr. 1.
Būvēta 1887. gadā, arhitekts Rūdolfs Cirkvics.
Viltus fasādes imitācija.
2012. gads.

Nama otrajā un trešajā stāvā izmantots daudz čuguna vai cinka lējumu rizalītos. Tie vieno logu aiļu apmetuma apmales uz ķieģeļu sienas, veidojot atsevišķas divstāvu ēkas fasādes imitāciju.
Centrālajā daļā virs vārtu ailes arī veidota viltus fasādes imitācija ar metālā lietas lauvas galvas (vārtu sarga) atveidojumu. Dažu logu sandriķi , kā arī dzegas kronšteini ir metāla lējumi akantu lapas formā. Arī starp ceturtā un jumta stāvu dzegām veidota bagātīga ornamentāla metāla lējumu josla.
Dekoratīvo lējumu klasiskie motīvi sakrīt ar Raiņa bulvāra Nr. 21 ēkas balkonu margu lējumu motīviem.

Ēka Arhitektu ielā Nr. 1.
Būvēta 1887. gadā, arhitekts Rūdolfs Cirkvics.
Metāla lējumu ornaments.
2012. gads.

Ēka Arhitektu ielā Nr. 1.
Būvēta 1887. gadā, arhitekts Rūdolfs Cirkvics.
Starpstāvu dzegu metāla lējumu dekors.
2012. gads.

Ēkai pārsvarā saglabājušies oriģinālie logu rāmji, jo izmantoti ļoti kvalitatīvi kokmateriāli. Logu rūtis veidotas atbilstoši attiecīgajam laikmetam - nesadalīta apakšējā vērtnes daļa, vērtnes aizsedz līstes, pusapaļš pilastrs ar akantu lapu kapiteli un bāzi.

Ēka Arhitektu ielā Nr. 1.
Būvēta 1887. gadā, arhitekts Rūdolfs Cirkvics.
Metāla lējumi logu aiļu apdarē.
2012. gads.

Krišjāņa Barona iela Nr. 1., Gr. 5/38.

Krišjāņa Barona ielā Nr. 1., Gr. 5/38.
Situācijas plāns.
1889. gads.

Ēka Krišjāņa Barona ielā Nr. 1.
Būvēta 1870/1875. gados, arhitekts Jānis Baumanis.
1898. gads.

Zemesgabals Pēterburgas priekšpilsētas 3.kvartālā ar policijas Nr.253, 1866. gadā piederēja Rīgas tirgotājam Kārlim Kleverbladtam (Carl Klewerbladt), no kura to iegādājās Rīgas pilsēta. Livlandes (Vidzemes) guberņas arhitektam Jānim Baumanim (guberņas arhitekts 1870/1880.) tika pasūtīts ģimnāzijas ēkas projekts.
Būvdarbi iesākti 1870. gadā, ēka ekspluatācijā nodota 1875. gadā un svinīgi iesvētīta 1876. gada 17. aprīlī. Jānis Baumanis ēkas būvniecības laikā bija arī Rīgas latviešu biedrības priekšsēdētājs (1872./1875.).

Ēka Krišjāņa Barona ielā Nr. 1.
Būvēta 1870/1875. gados, arhitekts Jānis Baumanis.
Frontons.
2012. gads.

Ēka celta klasiskā stilā, pēc šī vēsturiskā perioda ģimnāziju ēku parauga. Aleksandra ģimnāzija bija orientēta uz klasisko izglītību un arī pati ēka, daudzās detaļās, iedvesmoja tai.
Šīs divstāvu mūra ēkas fasāde iziet uz trim ielām un aizņem kvartāla vienu galu. Tās centrālajā daļā veidots klasisks frontons ar gada skaitli un dekoratīvām lauru lapu vītnēm festoniem. Tā galus rotā lauru vainagi ar Romiešu goda lentām kā slavas simbols. Frontonu atdala dzega ar nelieliem akantu lapu kronšteiniem.
Gada skaitlis 1873. maldina par ēkas celšanas gadiem. Šis aplamais datums joprojām klejo pa tūrisma ceļvežiem.

Ēka Krišjāņa Barona ielā Nr. 1.
Būvēta 1870/1875. gados, arhitekts Jānis Baumanis.
2012. gads.

Nama pirmais stāvs smagnēji rustots, otro stāvu vizuāli vieglāku padara daudzo pilastru rindas ar joniešu kapiteļiem. Rizalītos un ēkas galos ir pa diviem pilastriem, bet ēkas noapaļotajos stūros tie veido pilastru kompozīciju.

Ēka Krišjāņa Barona ielā Nr. 1.
Būvēta 1870/1875. gados, arhitekts Jānis Baumanis.
Durvju stikla aizsargu dekoratīvie režģi.
2012. gads.

Ēka Krišjāņa Barona ielā Nr. 1.
Būvēta 1870/1875. gados, arhitekts Jānis Baumanis.
Ieejas durvis.
2012. gads.

Nama ieejas ailes puslokā izvietots atslēgu akmens ar akantu un lauru lapu vītnēm. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citi oriģinālie elementi - durvis ar dekoratīviem pildiņiem. Durvju virsgaismu veido augšējā stiklotā daļa ar dekoratīvu režģi, kurā saskatāmi augu motīvi, līdzīgi tolaik populārajai uguns gaiļu tēmai.
Līdz mūsdienām saglabājušies arī metālā kalti karogu turētāji trim karogiem - ģimnāzijas, Krievijas valsts un monarhu karogiem. Metālkalumus noslēdz romiešu slavas lenšu veidojums.

Ēka Krišjāņa Barona ielā Nr. 1.
Būvēta 1870/1875. gados, arhitekts Jānis Baumanis.
Metālā kaltais karogu turētājs.
2012. gads.

Aleksandra vīriešu ģimnāzija dibināta 1868. gadā. Tā bija viena no lielākajām mācību iestādēm Baltijas guberņā. Nosaukta par godu Krievijas ķeizaram Aleksandram II.
Sākumā tā izvietojās īrētās telpās - no 1876. gada Suvorova (Krišjāņa Barona) ielā Nr. 1. Ģimnāzija sniedza klasisko izglītību, galvenie priekšmeti bija valodas, tajā skaitā latviešu un igauņu. 1915. gadā to slēdza un tās vietā ierīkoja hospitāli, bet ģimnāziju 1917. gadā evakuēja uz pilsētu Saransku, Krievijā.

Aleksandra ģimnāzijas kapela ar Svēta Aleksandra Ņevska ķiotu.
1905. gads.

Pēc Pirmā Pasaules kara ēku nodeva 1919. gadā dibinātajai Latvijas Konservatorijai. Tās pirmais rektors bija Jāzeps Vītols. 1923. gadā pieņemtā Latvijas Konservatorijas satversme, par paraugu ņemot Pēterburgas konservatoriju, noteica, ka tā ir klasiska mūzikas mācību iestāde. 1940. gadā to pārdēvēja par Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju.
Mūsdienās ēkā izvietojusies Latvijas Konservatorijas pēctece Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Tieši Latvijas Mūzikas akadēmijas pirmsākumi meklējami Rīgas Latviešu biedrības darbībā.

Ēka Krišjāņa Barona ielā Nr. 1.
Būvēta 1870/1875. gados, arhitekts Jānis Baumanis.
Durvju ailes atslēgu akmens ar lauru lapu festonu.
2012. gads.

Merķeļa iela Nr. 15., Gr. 5/44.

Merķeļa ielā Nr. 15., Gr. 5/44.
Situācijas plāns.
1889. gads.

Merķeļa iela Nr. 15.
Būvēta 1867. gadā, arhitekts Hugo Vills.
1923. gads.

Zemesgabalu Pēterburgas priekšpilsētas 3.kvartālā ar policijas Nr. 366, 1867. gadā iegādājās Dr. med. un bruņinieks Kārlis Brutcers (Dr. med. und Ritter Carl Brutzer). Vēlāk 1883. gadā namīpašums pāriet Lāzberģes muižas īpašniekam baronam Borisam fon Volfam (Baron Boris von Wolff Fianden), bet kā karšu spēlmanim, viņam īpašumu atsavināja. 1892. gadā tas pāriet viņa kundzei baronesei Adelei fon Volfs dzimušai fon Grote. 1893. gadā publiskā izsolē to iegādājās īstenais valsts padomnieks Stepans Nikolaja d. Mitusovs par 46 000 rubļiem, no kura Rīgas Latviešu biedrība to iegādājās par 56 000 rubļiem un reģistrēja uz sava vārda Rīgas Valmieras zemesgrāmatā 1902. gada 15. augustā. Savukārt 1937. gadā 3. martā zemesgabals Gr. 5/44 apvienots ar zemesgabalu 5/40 vienā hipotēkas vienībā.
Rīgas pilsētas būvvalde 1867. gadā 23. jūlijā apstiprināja arhitekta Hugo Villa četru stāvu savrupmājas projektu neogotikas stilā. To uzcēla Dr. med. Kārlis Brutcers, gruntsgabala dziļumā atstājot plašu priekš dārza laukumu.
1872. gadā nams pārbūvēts un paplašināts uz ielas pusi, pēc arhitekta Viktora de Grabbe projekta. 1902. gadā Rīgas Latviešu biedrība namu pārbūvēja un piemēroja biedrības vajadzībām, arhitekts Konstantīns Pēkšēns.

Pēteris Dzenis skolotāja darbības 35. gadadienā,
Merķeļa ielas Nr. 15. namā.
1933. gads.

Ilgus gadus ēkā darbojās tautskolotāja Pētera Dzeņa vīriešu un sieviešu reālģimnāzijas. Tās dibinātas 1910. gadā.
No 1906. gada šeit darbojās izdevniecība „Latvija” un sieviešu izglītības kursi, arī latviešu mērnieku kursi, kas apmācīja mērniecības speciālistus, tā veicinot Latviešu agrārus jautājumus.
P. Dzeņa darbība bija cieši saistīta ar latviešu izglītības un latviešu nacionālās pašapziņu celšanu.

P. Dzeņa ģimnāzijas kopvakars Rīgas Latviešu biedrībā.
1923. gads.

P. Dzeņa ģimnāzijas skolēnu iesvētīšana.
1933. gads.

1934. gada 12. decembrī Rīgas Latviešu biedrības valde lūdz Pēteri Dzeni atbrīvot ģimnāzijas telpas.

Merķeļa iela Nr. 13., Gr. 5/40.

Merķeļa ielā Nr. 13., Gr. 5/40.
Situācijas plāns.
1889. gads.

Merķeļa ielā Nr. 13., Gr. 5/40.
Ugunsmūra fragments Rīgas Latviešu biedrības zīme.
2012. gads.

Merķeļa iela Nr. 13.
Būvēta 1909 un 1938. gadā, arhitekti E. Laube un E. Pole.
2011. gads.

Zemesgabals Pēterburgas priekšpilsētas 3. kvartālā ar policijas Nr. 370 1870. gada 28. septembrī Rīgas Valmieras zemesgrāmatā reģistrēts uz Rīgas Latviešu biedrības vārdā.
Biedrību pārstāvēja fabrikants Rihards Tomsons, arhitekts Jānis Baumanis, advokāts Fricis Veinbergs, tirgotāji Kristaps Bergs un Kārlis Rammbergs. No Rīgas pilsētas zemesgabalu ieguva par 37 400 rubļiem.

Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams.
1873. gads.

Šīs trīsstāvu mūra ēkas būvprojekts bija apstiprināts Rīgas būvvaldē 1869. gada 24. martā. To projektēja arhitekts Jānis Baumanis.

Rīgas latviešu biedrības nams pēc pārbūves 1897. gadā,
arhitekts K. Pēkšēns.
1900. gads.

1892. gada 29. maijā arhitekts Konstantīns Pēkšēns izstrādāja nama pārbūves projektu. Nama ķieģeļu fasādes noformēšanai izmantoja apmetumu. Ēkai izveidoja greznu ārējo apdari renesanses stilā ar kolonnām un frontonu, uz kura izvietoja biedrības emblēmu un gada skaitli „1868”, 1897. gada 20. jūnijā namam piebūvēja arī monumentālas ārējās kāpnes uz skatuves zāli.

Rīgas Latviešu biedrības nams pēc ugunsgrēka.
1908. gads.

Ugunsgrēks Rīgas Latviešu biedrības nams.
1908. gada 19. jūnijā.

1908. gada 19. jūnijā Rīgas latviešu biedrības nams cieta ugunsgrēkā.

Rīgas Latviešu biedrības projekts.
Arhitekti E. Laube un E. Pole.
1908. gads.

Rīgas Latviešu biedrības jaunais nams.
1910. gads.

1908. gada 18. oktobrī Rīgas būvvalde apstiprināja arhitektu Eižena Laubes un Ernsta Poles Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama projektu. Nams iesvētīts 1909. gada 18. decembrī.
Ēka celta neoklasikas stilā ar daudziem jūgendstila elementiem – rizalītu, frontonu, kas atgādina austrumvalstu tirgus torņus, sapulces vietu un faktiski zemeslodes imitāciju. Jāņa Rozentāļa, cementā un akmenī veidotās krāsainās freskas, atdzīvina milzīgo zelmini ar nelielo apaļo bēniņu logu, kuru izdaiļo festons.

Rīgas Latviešu biedrības ieeja.
Kolonnas kapitelis.
2012. gads.

Rīgas Latviešu biedrības nama ieejas svētku noformējums.
1928. gads.

Rīgas Latviešu biedrības ieeja.
2012. gads.

Nama ieeju pirmajā stāvā rotā četras granīta grieķu kolonnas, kuras vainago joniešu kapiteļi. Ar savu zemes smagumu tās izceļ plato ieeju biedrības namā. Ieeja ar plašajām četru vērtņu spoguļstikla durvīm un zemo slieksni, ļauj lielai cilvēku plūsmai netraucēti izmantot namu. Ieeju papildina divi klasiski romiešu lukturi, kas simbolizē senos spoguļus.

Rīgas Latviešu biedrības ieeja.
Lukturis.
2012. gads.

Sānu kāpņu telpu ieejas durvis.
2012. gads.

Latviešu biedrības nama satiksmei ar teātra zāli ierīkotas divas kāpņu telpas ar sīkrūtainām klasiskā stilā veidotām koka durvīm. Rūtīs izmantoti spoguļstikli. Durvīm plati Pildiņi pilastru veidā ar kapiteli un bāzi centrā. Tos grezno festoni un klasiski zīmējumi.

Latviešu biedrības nama caurbrauktuves vārti.
2012. gads.

Latviešu biedrības nama biroja ieejas pilastri.
2012. gads.

Latviešu biedrības nama biroja ieejas pilastru kapitelis.
2012. gads.

Nama caurbrauktuves vārti veidoti vienkāršā klasiskā stilā ar nelielu dekoru. Līdzās vārtiem atrodas ieeja biedrības birojā. Ieeju grezno dubulti granīta pilastri ar cinka kapiteļiem, iespējams izgatavoti vēlāk - 1937. gadā. Tas atbilst ēkas jaunās piebūves kolonnu kapiteļu zīmējumam - uz tās attēlota sakta un izpildījums atšķiras no 1909. gada metāla izstrādājumu tehnoloģijas.

Nama trešā stāva zāles ārējais balkons.
2012. gads.

1935. gada 26. augustā tika apstiprināts jaunās Latviešu biedrības nama piebūves projekts - arhitekts Eižens Laube. Būvdarbus veikt uzņēmās mūrnieku meistara Rīgas Latviešu biedrības runas vīra Ludviga Neiburga būvfirma.

Nama portāls ieejai klubā.
2012. gads.

Nama portāls ieejai klubā.
Kolonnas kapitelis.
2012. gads.

Piebūve veidota askētiskā konstruktīvisma stilā. To grezno vienīgi trešā stāva zāles ārējais balkons un portāls ieejai restorānā. Tā taisnstūra frontonu balsta divas kolonnas ar korintiešu kapiteli, kurā attēlotas latviešu saktas un vainagi. Portāla ieejas durvīm ir virsgaisma un metālā veidots dekors ar Brīvības pieminekļa, Pulvertorņa , Tieslietu ministrijas un Māras baznīcas skatiem. Šo darbu veica Kārļa Šteinerta metālu apstrādāšanas firma Rīgā.

Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes centrālais panno
„Pērkons, Potrims un Pikols”.
Mākslinieks Jānis Rozentāls 1909. gads.
2012. gadā.

Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes noformējumā izmantoti septiņi mozaīkas tehnikā veidoti mākslinieka Jāņa Rozentāla krāsainie panno jūgendstilā. Tajos attēloti latviešu mitoloģijas stāsti un tēli.
Centrālajā daļā – „Pērkons, Potrims un Pīkols”, frontona labajā pusē – „Saules sveiciens” un sānos - „Māksla”, „Zemkopība”, bet kreisās puses frontonā – „Pie avota” un sānos - „Rūpniecība, kuģniecība”, „Astronomija” Pērkons centrā zem ozola zariem, pie mūžīga uguns altāra Ramoves svētajā birzē, augstākais un varenākais senlatviešu dievs kas nesa svētību uz laukiem un piešķīra labklājību, viņā ir arī saules, gaismas un gaisa dievs, ozols ir viņa svētais koks. Milzu ozola zaros, Pērkona tēvam pa kreiso roku Potrimps, kuram tiek nodots vāru un lapu vaiņags, viņš ir avotu, upju un lietu dievs, rasmas un auglības piešķīrējs, druvu un sējas sargātājs, kar līdzētājs. Pērkona tēvam pa labo roku atradās Pikols, mēneša, miroņu un posta dievs, visu triju dievu godināšana un cienāšana izplātījās pa visu Leišu - Prūšu - Latviešu zemi. Trūkst Kurķis – pārtikas devējs un pļaujas sargātājs. Galveno dievu apkārtnē Vaideloti un Sigoņi, tautas priesteri. Freska saistīta ar Rīgas Latviešu biedrības pirmo ēku, kad 1885. gadā no mākslinieka Anša Legzdiņa biedrība iegādājas gleznu par šo tematu, gājusi boja 1908. gadā.

Rīgas Latviešu biedrības nama labās puses frontona panno
„Saules sveiciens”.
Mākslinieks Jānis Rozentāls 1909. gads.
2012. gadā.

Rīgas Latviešu biedrības nama kreisās puses frontona panno
„Pie avota”.
Mākslinieks Jānis Rozentāls 1909. gads.
2012. gadā.

Freska „Saules sveiciens” Tulisoņi ar Līgusoņi priesteri kas svēti aizgājušos un redz to uz skaisti pušķota kumeļa, spožam bruņām caur mākuļiem iejājam jaunajā pasaulē.
Freska „Pie avota” Pikols ar miroņa galvām un Vaideloti ar Sigoņiem, avots mitoloģija ir dabas spēks un dzīvības turpināšanas simbols.

Rīgas Latviešu biedrības nama labās puses frontona panno
„Māksla” un „Zemkopība”.
Mākslinieks Jānis Rozentāls 1909. gads.
2012. gadā.

Rīgas Latviešu biedrības nama kreisās puses frontona panno
„Rūpniecība, kuģniecība” un „Astronomija”.
Mākslinieks Jānis Rozentāls 1909. gads.
2012. gadā.

Uz ēkas fasādes, līdzās teātra kāpņu ieejai, piestiprināta atjaunotā piemiņas plāksne pulkveža Kalpaka bataljona latviešu vienībām. Plāksni pirmo reizi pielika 1933. gadā 16. decembrī. Līdzekļus sagādāja un plāksni izgatavoja Rīgas Latviešu biedrība.

Piemiņas plāksne pulkveža Kalpaka bataljona vienībām,
atklāta 1933. gadā.
2012. gads.

Piemiņas plāksnes pulkveža Kalpaka bataljona vienībām, atklāšana.
1933. gads.

1918. gada decembrī, pirms atkāpšanās no Rīgas līdz ar Latvijas pagaidu valdību, Rīgas Latviešu biedrība sarīkoja atvadu azaidu biedrības namā. No šī laika, gan Lāčplēša kara ordeņa biedrība, gan arī Pulkveža Oskara Kalpaka biedrība regulāri atzīmēja savus svētkus un rīkoja sapulces Rīgas Latviešu biedrības namā.
Pirms atjaunotās plāksnes, tieši tajā vietā, uz nama fasādes atradās granīta plāksne, veltīta Latvijas Sociāldemokrātu partijas VI kongresam 1919. gada martā kad tika pieņemts lēmums LSD pārdēvēt par Latvijas Komunistisko partiju.

Avoti

Latvijas valsts vēstures arhīvs fonds – apraksts – lieta:

Literatūra: Periodika:

V. EICHENBAUM’S
MMXII – MMV