MIERA DĀRZS

IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”
MASKAVAS FORŠTATE

MMXIV - MMXV

Miera dārzs.
2013. gads.

Starp Kalupes, Katoļu un Jēkabpils ielām atrodas Miera dārzs.
2008. gadā pēc Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas iniciatīvas Rīgas domes Vides departaments izstrādāja Miera dārza rekonstrukcijas projektu, kurā paredzēts: ceļu sistēmas pārplānošana, pusaudžu sporta aktīvās atpūtas zonas un klusās zonas vecākiem cilvēkiem ierīkošana, dekoratīvo skulptūras vietu atjaunošana, tualete, estrāde un tml.
Miera dārza vēsture saistīta ar Rīgas pilsētas Brīviem kapiem (Frei Berggrabniss), ko Rīgas Jēzus draudzei 1773. gadā ierādīja Rīgas pilsēta. Kapos sāka apbedīt visu konfesiju piederīgos. Daļu kapsētas XVIII gadsimta sākumā, neskatoties uz reformātu un Rīgas rātskungu protestiem, sāka izmantot pie Romas Katoļu baznīcas piederošie. Kapus slēdza 1872. gadā un daļu pieminekļu pārvietoja uz vēlāk izveidoto katoļu nodalījumu.
1934. gadā, kad tagadējā dārza zemes reģistrēja uz Rīgas pilsētas vārda, tiesas lēmumā rakstīja: „… Rīgas pilsēta valda pār šo zemesgabalu pāri par 100 gadiem un valdīšana sākusies XIII gadsimtenī un turpinājusies nepārtraukti līdz šīm laikam. Valdot no neatminamiem laikiem ir ieguvusi īpašuma tiesības uz minēto gruntsgabalu…”.

Miera dārza izpildu projekts.
Dārzu arhitekts Georgs Kūfalts.
1913. gads.

1904. gadā Rīgas dārznieks Georgs Kūfalts [Kuphaldt] ierosināja vecos kapus pārveidot par pilsētas dārzu un izstrādāja projektu. 1905. gadā izveidoja celiņus, nākošajā 1906. gadā notika zemes nivelēšanas darbi un jauni stādījumi. 1907. gadā grantēti parka celiņi un ierīkotas divas trešdaļas apstādījumu. Šī gada vasarā dārzs tika atklāts publiskai lietošanai. 1909. gadā dārzs ieguva savu tagadējo nosaukumu „Miera dārzs” un bija iecienīts Maskavas forštates iedzīvotāju vidū. Tika uzcelts augļu un minerālūdeņu kiosks.
Daļa veco pieminekļu bija salikti atsevišķā nodalījumā, bet daļa palikusi uz vietas. Vēlāk tos pārvietoja uz katoļu kapiem.
1910. gadā pie Jēkabpils ielas no dārza atdalīts zemes gabals Bērnu patversmes būvei.
Maksimāli saglabājot iepriekšējos kapu stādījumus, izdevās izveidot dabiskas ainavas dārzu.
Pēc Pirmā pasaules kara dārzs tika iznomāts Amerikas kristīgo jaunatnes savienībai „YMCA” un daļa dārza - Rīgas kājnieku pulka karavīru sporta vieglatlētikas treniņiem. Vairākas sabiedriskās organizācijas šeit rīkoja savus mītiņus un svētkus.

Miera dārza pārveidošanas projekts.
Arhitekts Andrejs Zeidaks.
1928. gads.

1928. gadā tika izstrādāts dārza pārveidošanas projekts. Tam pievienoja daļu katoļu baznīcas dārza zemes gar Jēkabpils ielu. Agrāk šeit bija tikai aleja pie Bērnu patversmes Jēkabpils ielā Nr. 19a.
Dārzu arhitekts A. Zeidaks izstrādāja rekonstrukcijas projektu, kurā atkāpās no sākotnējās ieceres dārzā nerīkot skaļus pasākumus, paredzot tajā estrādi, bērnu rotaļu laukumus, vietas atpūtai zaļajā maurā un tml.

Dārznieka māja, agrāk kapsētas sarga māja.
Bvēta ap 1814. gadu.
2013. gads

Dārznieka māja, agrāk kapsētas sarga māja.
Būvēta ap 1814. gadu.
Fragments.
2013. gads.

Dārza mājā veica pamatīgu remontu. Šī ēka saistīta ar kapsētu vēsturi un ir vienīgā būve, kas saglabājusies. Spriežot pēc fasādes tipa tā celta ap 1820. gadu, iespējams vienlaicīgi ar ēku Katoļu ielā 14 (celta 1814. gadā).

Miera dārza bradājama baseins.
1931. gads.

Miera dārza bradājama baseins.
1935. gads.
LNB krājums.

Miera dārza bradājama baseina atliekas.
2013. gads.

1929. gadā izbūvēja seklu bradājamo baseinu. Priekšpilsētas bērniem karstajos vasaras mēnešos nebija iespējams baudīt ūdens peldes Jūrmalā vai citur. Tā viņiem tika rādīta iespēja izklaidēties pilsētas nomalē.

Miera dārzs.
Riharda Maura skulptūra „Memento Mori”,
uzstādīta 1930. gadā.

Miera dārzu atklāja 1930. gadā jūnijā. Tā centrālo ieeju no Katoļu ielas rotāja R. Maura skulptūra „Memento Mori” (atceries par nāvi) kā simbols vecajiem Brīvajiem kapiem.
1930. gadā uzbūvēja koka estrādi pēc arhitekta O. Tīlmaņa projekta, bet 1931. gadā kiosku pēc arhitekta A. Birznieka projekta. Tajā darbību sāka sīktirgotājs Nils Ribaks un piedāvāja saldējumu. Reibinošus dzērienus publiskajos dārzos aizliedza tirgot pēc katoļu baznīcas izvērstās pretalkohola propagandas.
1932. gadā dārzā uzcēla sauso ateju septiņām sēžu vietām.
Dārzā, katru svētdienu, izklaidējot publiku, spēlēja Valmieras kājnieku pulka orķestris, kurš bija izvietots Samarina, tag. Lomonosova ielas kazarmās.
Otrā pasaules kara laikā dārzā ierīkoja vairākas vienkāršas bumbu patversmes, kas bija paredzētas apkārtējiem iedzīvotājiem un dzelzceļa satiksmes dalībniekiem.
Padomju un atmodas laikā parks palēnām gāja bojā. Sabruka baseins, nolietojās rotaļu laukumi, sadega kiosks un estrāde un aizgāja bojā tualete.

Miera dārza bērnu rotaļu laukums,
ierīkots 2008. gadā.
2013. gads.

Tikai 2008. gadā ar Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas atbalstu un Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas dārzi un parki” finansējumu tika ierīkots bērnu rotaļu laukums.
Dārza apstādījumus veido kļavas, āra baltie bērzi, apses un gobas, dažas Eiropas un Ledebūras lapegles. Sastopamas arī Kanādas „Serotīna” un „Petrovskas” papeles, kalnu kļavas, parastās zirgkastaņas, platlapu liepas un Holandes liepas, Pensilvānijas un zaļie oši. No krūmājiem šeit aug tatārijas sausserži, matainie ceriņi, vilnainās un Kanādas irbenes, vilkābeļu, filadelfiju, spireju un rožu sugas.

Avoti

Latvijas valsts vēstures arhīvs fonds – apraksts – lieta:

Literatūra: Periodika:

V. EICHENBAUM’S
MMXIII – MMXV