JERSIKAS IELA

IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”
MASKAVAS FORŠTATS

Jersikas iela atrodas Latgales priekšpilsētā, apkaime Maskavas forštate. Tā iet no Daugavpils ielas līdz Maskavas ielas Nr. 125 un ir paralēla Maskavas ielai.

Jersikas ielas senākie nosaukumi:

Šis nosaukums saistīts ar seno Jersikas jeb Letijas ķēniņvalsti un seno tirgotāju ceļu pa Daugavu un būtībā saskan ar ielas vēsturisko nozīmi pagātnē – tirdzniecības ceļa iela. Līvānu novadā tagad atrodas Jersikas pagasts.

Jersikas ielas plāns.
1889. gads.

Ielas apbūve

Jersikas ielas mūsdienās skatāmā apbūve veidojās ap 1820. gadu pēc 1812. gada ugunsgrēka. Jersikas ielas Nr. 13. un Nr. 35. redzamas vecākās guļbūvju ēkas. Namā Nr. 35 bijusi tirgotava, traktieris un arī iebraucamā vieta, pēc zemesgrāmatas dokumentiem iespējams būvēta 1818. gadā.

Jersikas ielā Nr. 35.
1818. gadā celtas guļbūves fasādes fragments
ar oriģinālu gaiši zila krāsojuma un pernicas kārtu.
2009. gads.

No koka būvēm kā arhitektoniski interesantākās vēl varētu uzskatīt Jersikas ielas ēku Nr. 19 (būvēta 1882. gadā, arhitekts Viktors de Grabbe), ēku kompleksu Jersikas ielā Nr. 2 (būvētas 1873. un 1893. gados, arhitekts Viktors de Grabbe) un ēku Jersikas ielā Nr. 18 (būvēta 1890. gadā, arhitekts Oskars Bārs). Šī ēka mazliet zaudējusi no savas pievilcības, jo restaurācijas dēļ vienkāršota tās fasādes apdare.

Jersikas ielā Nr. 45.
1900. gadā celtas mūra ēkas fasādes metāla enkurs.
2009. gads.

Mūra ēkas pārstāv:

Latvijas laikā uzbūvēta divas daudzstāvu ēkas konstruktīvisma stilā - Jersikas ielā Nr. 5, (1939. gadā, arhitekts Teodors Hermanovskis) un Jersikas ielas nama Nr. 18 pagalmā (1930. gadā., arhitekts Artūrs Braunfelds).
Mūsdienīgā stilā veidotās: viesnīcas „Dodo” ēka Jersikas ielā Nr. 1/3, pēc arhitekta Laimoņa Šmita projekta uzbūvēta 2007.-2008. gados un 1999. gadā renovēta bijuša bērnu dārza ēka Jersikas ielā Nr. 15/17, pē arhitektūras biroja „Alti” projekta.

Jersikas ielas plāns.
1866. gads.

Ielas antropoloģija

Sākotnēji Jersikas ielā dzīvoja sīkpilsoņu ģimenes, kas apkalpoja Maskavas traktu, piedāvājot sīkus pakalpojumus garām braucošajiem zemniekiem. Tie bija kalēja darbi zirgu apkalšanai un ratu remonti (Jersikas ielas namos Nr. 11, 12 un 15), sīklopu turēšana, kas deva papildu peļņu. Tika izīrētas arī dzīvojamās telpas plostniekiem un kokapstrādes uzņēmumos iesaistītajiem strādniekiem. Spilgts piemērs tam ir pagalma dziļumā izvietotā lauku tipa ēka Jersikas ielā Nr. 13.

Tirdzniecības pirts reklāma.
1921. gads.

Lielākie uzņēmumi bija:

Pirms Pirmā pasaules kara Jersikas ielā trīs iestādes, kuras ražo minerālos un augļu ūdeņus (Jersikas ielā Nr. 4, Nr. 39 un Nr. 45), kā arī lielās Vecrīgas tirdzniecības iestāžu pārstāvju noliktavas ar uzpirkšanas kantoriem (Jersikas ielā Nr. 37 un Nr. 39), alusdarītavas (Jersikas Nr. 39 un Nr. 45), kalēju darbnīcas (Jersikas Nr. 15 un Nr. 12).

Latvijas republikas laikā darbība sašaurinājās un ielā sāk darboties vien dažas galdnieku un krēslinieku darbnīcas (Jersikas ielā Nr. 13 un Nr. 20), koka kastu fabrika (Jersikas ielā Nr. 12), kalēju darbnīca dib. 1890. gadā (Jersikas Nr. 15), adatu rūpnīca (Jersikas ielā Nr. 20), ādu apstrādāšanas iestāde (Jersikas Nr. 39), maizes ceptuves (Jersikas ielā Nr. 10 un Nr. 31). Šīs maizes ceptuves apkalpoja arī Geto iemītniekus.

Mūsdienās lielākie uzņēmumi Jersikas ielā ir viesnīca „Dodo” un „Valsts zāļu aģentūra”. Ielā darbojas arī šūšanas darbnīca un daži veikali.
Jersikas iela vienmēr bija krievu tautības vecticībnieku dzīves vieta. Tiem piederēja apmēram 80 % namīpašumu. Pārējie īpašnieki bija – ap 10 % ebreju un ap 10% vāciešu. Latvijas laikā vairākus īpašumus bija ieguvuši arī lietuvieši un latvieši.

GETO žogs Jersikas un Mazā Kalna ielu stūrī.
1942. gads.
Foto no Bundesarhīva.

1941.-1943. gados visa Jersikas iela bija iekļauta Rīgas Geto rajonā. Vietējos iedzīvotājus izmitināja Vecrīgas dzīvokļos, bet uz Geto no visas Rīgas centrā pārvietoja ebrejus. Vēlāk uz šejieni veda arī ebrejus no Eiropas. 1944. gadā pēc ebreju iznīcināšanas Geto rajonā tomēr bija palikuši daži ebreji, arī bijušie policisti, kuri tehniski apkalpoja šo rajonu. Šeit izvietoja arī krievu bēgļus no Pleskavas rajona.

- 1 -

Sarkankalna vai Jāņa tirgus

Sarkankalna tirgus laukuma plāns.
1866. gads.

1760. gadā (7268. gadā pēc vecticībnieku rēķina) Fjodors Samanskijs nodibināja Pomoru vecticībnieku kopienu. Tirgotāja Savas Djakonova koka spīķerī aiz Jāņa vārtiem viņš ierīkoja vecticībnieku lūgšanu namu (mūsdienās Grebenščikova ielā). Raksturīgi, ka pie baznīcām izveidojās tirgus laukumi. Un tā, vietā, kuru ietvēra Lielās Maskavas, Jersikas, Grebeņščikova un Daugavpils ielas (mūsdienu nosaukumi), radās tirgus. Tas laukums daļēji saglabājies pie ēkas Maskavas ielā Nr. 97. Daļu laukuma gar Grebeņščikovu ielu (starp Pirts un Maskavas ielām) apbūvēja 1892. gadā (Maskavas ielā Nr. 116). Trīsstūrī, kuru veido Maskavas, Daugavpils un Jersikas ielas pēc 1812. gada ugunsgrēka uzcēla „Malakanova” krogu (Maskavas ielā Nr. 97). Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

Sarkankalna tirgus laukums Jersikas ielas sākumā.
Priekšplānā bijušais „Malakanova” krogs.
2010. gads.

Maskavas ielā Nr. 97.
1939. gads.

Maskavas ielā Nr. 97.
1939. gads.

Tirgus ieguva „Krasnaja Gorka” (Sarkanais kalns) nosaukumu. Sarkanais ir sinonīms vārdam „skaists”. Svētdienās pēc Lieldienām krievu iedzīvotāji pēc sensena paraduma šeit no Daugavas sen krasta ripināja krāsotas olas.
„Sarkanais kalns” arī „Fomina svētdiena” ir nosaukums senslāvu pagānu Saules sagaidīšanas pavasara svētkiem. Tiem raksturīgas spēles un rotaļas uz kalna. Foma - grieķu apustulis – neuzticības un ļaunuma simbols. Vācu aprakstos tirgus nosaukums „Johannismarkt” („Jāņa tirgus”).
Iepriekš pieminētā vieta bija pateicīga laukuma izveidošanai, jo Jāņa vārti 1789. gadā bija pietuvojušies un atradās jau Maskavas un Pirts ielu krustojumā. Bet līdz ar vārtiem nāk arī palisādes, kas domātas degvīna kontrabandas apkarošanai Rīgas iekšpilsētā. Bet aiz vārtiem tirdzniecība bija brīva no pilsētas nodevām.

- 2 -

Jersikas iela Nr. 1/3., Gr. 44/46.

Viesnīcas „Dodo” ēka būvēta 2008. gadā.
2009. gads.

Mūsdienīgā stilā veidotās viesnīcas „Dodo” ēka Jersikas ielā Nr. 1/3 arī Daugavpils 2/4, pēc arhitekta Laimoņa Šmita projekta, uzbūvēta 2007.-2008. gados. Ēka organiski iekļaujas apkārtējā apbūvē, jo ir veiksmīgi izmantots ielu stūris. Šeit atrodas viesnīcas vairākstāvu stiklots ieejas mezgls, dekorēts ar nelielu plakanu frontonu, kas arī ir galvenais šīs mājas akcents. Vēl šīs ēkas fasādi rotā koka detaļas un koka dēļu imitācijas apmetums, veiksmīgi saistot būvi ar apkārtējo koka apbūvi.
Ilgus gadus šis stūra zemesgabals kalpoja kā pilsētas sargu kazarmu vieta. Šeit atradās pilsētas robežu šķērsotāju uzskaites iestādījums „Sježa” vai „Grenz Wacht”, kas ietilpa vienstāvu koka būdiņā. 1878. gadā šo īpašumu ieguva strādnieks vēlāk Rīgas tirgotājs Aņisims Vasiļjevs. Viņš šeit uzbūvēja divstāvu koka dzīvojamo māju ar tirdzniecības telpām, kurās ilgus gadus darbojās tējnīca.
Kazarmu paliekas pagalmā nojauktas tikai 1921. gadā.

Jersikas ielas apbūve priekšplānā:
Jersikas ielā Nr. 13, Nr. 11, gaiša ēka ielas galā Jersikas ielā Nr. 1/3.
1938. gads.
Foto no LNB krājuma.

- 3 -

Jersikas iela Nr. 2., Gr. 44/54.

Jersikas ielas Nr. 2.
Koka ēku ansamblis.
2010. gads.

Koka ēku ansamblis, kas raksturo īpašo Maskavas forštates dzīves ritmu. Agrāk tas piederēja Maskavas ielas Nr. 99 apbūves grupai. Tā sastāvēja no četrām dzīvojamām mājām un divām saimniecības būvēm. Vecākās ēkas būvētas ap 1820. gadu. Viena no Jersikas ielas mājām tapusi pēc tirgotāja A. Avdejeva arhitektam Viktoram de Grabbe pasūtītā projekta (apstiprināts 1873. g. 8. maijā). Tā ir divu stāvu koka ēka ar mansardu. Šajā galerijas tipa strādnieku kazarmās, bija astoņi vienistabas dzīvokļi.

Jersikas iela Nr. 2.
Ppagalma puse - redzams galerijas tipa viegls dēļu sienas apšuvums.
Celta 1873. gadā, arhitekts V. de Grabbe.
2010. gads.

Līdz mūsdienām ir pilnīgi saglabājies šīs ēkas fasādes oriģinālais apšuvums, ar skaistiem klasiskiem pilastriem ēkas stūros, logu apmales un sandriķi, galerijas apšuvums un ieejas durvis viena dzīvoklī.

Ēkas stūra pilastrs.
2010. gads.

Senās ieejas mezgla koka durvis ar kaltām eņģēm.
2010. gads.

Jersikas ielas Nr. 2. savrupmāja.
Būvēta 1893. gadā, arhitekts Viktors de Grabbe.
2010. gads.

Otrā Jersikas ielas ēka būvēta daudz vēlāk. Tā ir savrupmāja, kuru pasūtīja Varvara Avdejeva (dzimusi Ņikitina) arhitektam Viktoram de Grabbe ( projekts apstiprināts 1893. g. 16. jūlijā). Ēkā bija plašs saimnieces dzīvoklis, ar terasi pagalma pusē. Fasādes dēļu apšuvums mainīts 1970.-jos gados, bet kopumā ēkas konfigurācija saglabāta.

Jersikas ielā Nr. 2.
Bijušo vārtu balsta konstrukciju atliekas.
2010. gads.

Ansambli vieno bijušo vārtu balsta konstrukciju atliekas. Pagalmā pie vārtiem cokola stāva mūra sienā redzami būvniecībā izmantotie dažādie materiāli: veci ķieģeļi, Daugavas dolomīta plāksnes, veci māla dakstiņi un tamlīdzīgi, bet ielas pusē zolīds ārišķīgs ķieģeļu mūrējums.

- 4 -

Jersikas iela Nr. 13., Gr. 44/42.

Jersikas ielā Nr. 13. guļbūve.
Būvēta ap 1820. gadu.
2010. gads.

Viena no vecākajām ēkām šajā ielā. Tā raksturo sākotnējo ielas apbūvi - zemesgabalu dziļumā, jo galvenais Rīgas - Maskavas trakta ceļš liek iedzīvotājiem celt savas mājas tālāk no trokšņainās ielas. Spriežot pēc uzbūves, tā ir guļbūve ar zemu fundamentu un jumtu konstrukciju. Tā būvēta ap 1820. gadu un tirgotāja Lukas Saviča dēla Koļesņikova dzimta valda pār šo īpašumu gandrīz simts gadus. Izmantojot Daugavas un jūras tuvumu, tirgotāja ģimene no zvejniekiem pirka zivis un siļķes, tās žāvēja un tad pārdeva Rīgas ostā stāvošajiem kuģiem.
Galdnieku meistars Rihards Jēkabsons 1937. gadā tirgotāja nama pagalmā uzbūvē pusotra stāva mūra darbnīcu (konstruktīvisma stilā), kurā izgatavo mēbeles.

Nams Jersikas ielā Nr. 13.
1938. gads.
Foto no LNB krājuma.

- 5 -

Jersikas iela Nr. 15/17., Gr. 44/41.

Jersikas ielā Nr. 15/17.
Bijušā bērnu dārza ēka būvēta 1958. gadā.
Renovēta 1999. gadā.
2010. gads.

Apvienotajā zemesgabalā, pēc 1958. gada 27. novembra projekta, ko izstrādāja arhitektu grupa V. Ramans, S. Erdmane un V. Šalajevs, izbūvēja pirmsskolas izglītības iestādes bērnu dārza Nr. 7 ēku.
Tagadējo izskatu nams ieguva 1999. gadā, kad arhitektūras birojs „Alti” pārbūvēja to pēc „Valsts zāļu aģentūras” pasūtījuma. Renovētajai ēkai piebūvēja konferenču zāli, pārveidoja fasādi un ielas mezglu. Būve ļoti organiski iekļauta apkārtējā vidē, saglabājot maksimāli koku stādījumus un ierīkojot košu dārzu.

Jersikas ielas Nr. 15/17.
Apstādījumi.
2010. gads.

Senāk šajos zemesgabalos bija mazstāvu koka apbūve un kalēju mūra darbnīca. To 1890. gadā ierīkoja skolotājs Pēteris Aksionovs. Darbnīca vēlāk tika paplašināta. Tā turpināja darbību arī pēc Pirmā pasaules kara.

- 6 -

Jersikas iela Nr. 19., Gr. 44/39.

Jersikas ielā Nr. 19. koka savrupmāja.
Būvēta 1882. gadā, pēc arhitekta Viktora de Grabbe projekta.
2010. gads.

Koka savrupmāja ar filigrānu, un brīnumainā kārtā saglabājušos, pirmatnējo dēļu apšuvumu.

Jersikas ielā Nr. 19.
Ēkas logu aiļu dekoratīvā apdare.
2010. gads.

Fasādē - izteikta dzega, kuru balsta dekoratīvas koka konsoles, to starpposmi papildināti ar dekoratīvu apšuvumu;
Logiem noapaļota augšēja daļa (sarežģītās tehnoloģijas dēļ tādi ir retums koka arhitektūrā);
Logus rotā dekoratīvas apmales un apakšējā daļā – Vācijas dienvidu stilā veidots dekors un virslogu nojumītes jeb sandriki;
Ieejas durvīm ir oriģinālā apdare un rokturis. Laika gaitā cietis vienīgi durvju virslogs un mansarda logi.

Jersikas ielā Nr. 19.
Ieejas durvis.
2010. gads.

Ēku būvējis miesnieka meistars un tirgotājs Nikolajs Vasilija dēls Bogdanovs, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 1882. gada 23. martā izstrādātā projekta. 1893. gadā ēkas pagalmā tika atļauts ierīkot lopkautuvi un 1896. gadā – uzcelt koka ēku ādu žāvēšanai (ar speciāli izbūvētu malkas apkures sistēmu zem grīdas).

- 7 -

Jersikas iela Nr. 21., Gr. 44/38.

Jersikas ielā Nr. 21.
Ēka celta 1912. gadā, pēc arhitekta Indriķa Devendrusa projekta.
2011. gads.

Stateniska primitīva jūgendstila ar nacionālā romantisma stila pieskaņu mūra ēka, kuras fasādi rotā senas vācu vai skandināvu saktas un divi erkeri. Erkeri dekorēti ar ģeometriski novietotu krāsainu flīžu panno.

Jersikas ielā Nr. 21.
Ēkas fasādes fragments, krāsainu flīžu panno.
2011. gads.

Jersikas ielā Nr. 21.
Ēkas fasādes fragments, senas ģermāņu saktas.
2011. gads.

Šo īres un tirdzniecības ēku būvēta pēc tehniķa Indriķa Devendrusa 1912. gada 26. jūnijā izstrādātā projekta. Pamatojoties uz jaunajiem ierobežojumiem saistībā ar perspektīvo ielas paplašināšanu nākotnē, māja tika būvēta ar atkāpi. To uzbūvēja ierēdnis Andrejs Mihlijevs.

Matīsa Tomaļunasa fotogrāfija -
Maskavas priekšpilsētas iedzīvotāji saviesīgā vakarā.
1934. gads.

1934.-1940. gados šajā namā bija Latgales priekšpilsētas fotogrāfa Matīsa Tomaļunasa foto darbnīca un 1932.-1941. gados Lindas Zuzi konditoreja.

- 8 -

Jersikas iela Nr. 18., Gr. 44/67.

Jersikas ielā Nr. 18.
Ēka būvēta 1900. gadā, pēc arhitekta Oskara Bāra projekta.
2011. gads.

Koka ēkai ir rūpīgi restaurēta un sakopta fasāde ar frontonu un zelmiņa dzegu, kuru balsta virpotas koka konsoles. Uzmanību saista rustotā stūru apdare. Sandriķi un zemlogu plaknes vizuāli paaugstina logus. Ēkas masu atvieglo tās sadalījums trijās daļās - izvirzītā vārtu caurbrauktuves daļa un nedaudz izvirzītā centrālā daļa zem frontona, kuru izceļ dekoratīvie pilastri.
Šī klasicisma stila ēka būvēta pēc arhitekta Oskara Bāra 1900. gada 4. aprīlī izstrādātā projekta, ko pasūtīja tirgotājs Aleksandrs Hudojemņikovs.
Šīs ēkas pagalmā tirgotājs Minajs Bolšakovs, pēc arhitekta Artūra Braunfelda 1930. gada 15. maijā izstrādātā projekta, uzbūvēja četru stāvu īres māju konstruktīvisma stilā.

- 9 -

Jersikas iela Nr. 29., Gr. 44/34.

Jersikas ielā Nr. 29.
Ēka būvēta 1883. gadā, pēc arhitekta Otto Dīces projekta,
pārbūvēta 1890. gadā.
2011. gads.

Šī ir būvtehnikas ziņā unikāla ēka. Tās pamata ēkas labajā spārnā ir divu stāvu mūra ēka (1883. gada 23. augustā arhitekta Otto Dīces projekts), kuru uzbūvēja kopā ar divu stāvu koka ēku. Šo namu bija pasūtījis strādnieks Matvejs Rošonoks Rosčenkovs, bet 1890. gada 12. jūnijā arhitekts Otto Dīce koka mājas vietā projektē triju stāvu mūra ēku. To iekļāva jau uzceltajā ēku kompleksa mūru daļā. Šeit bija paredzēta vieta diviem veikaliem ar kantoru telpām otrajā stāvā.
Namam ir vienkārša eklektikas stila fasāde, divi izvirzījumi, kuri sadala tās smago rustikas fasādes plakni, vainagojas ar nelieliem klasicisma stila frontoniem.
Par aizmūrētiem vārtiem liecina divi granīta aizsardzības stabiņi.

- 10 -

Jersikas iela Nr. 31., Gr. 44/33.

Jersikas ielā Nr. 31.
Ēka būvēta 1914. gadā, pēc arhitekta Indriķa Devendrusa projekta.
2010. gads.

Eklektiskā stilā celta mūra ēka, ar tālu izvirzīto, uz priekšu erkeri, fasādes centrā un balkonu zem tā. Erkeri balsta divi atlanti. Uz erkera balstiem augu formas putniņi. Ēkas fasādi atdzīvina panno ar ziedu vainagiem un neproporcionālie četri klasiski pilastri ar ziedu vītņu kapiteļiem, kuri balsta dzegu. Balkonu rotā kaltas metāla margas atturīgā klasicisma stilā.

Jersikas ielas Nr. 31.
Ēkas erkerus balstošie atlanti un balkons.
2011. gads.

Jersikas ielas Nr. 31.
Ēkas erkeru balstu zīmējums.
2011. gads.

Jersikas ielas Nr. 31.
Ēkas fasādes panno.
2011. gads.

Cokola stāvs izpostīts un haotisks, bet kopumā tas netraucē ēkas arhitektonisko kopējo iespaidu.
Īres un tirdzniecības ēka būvēta pēc tehniķa Indriķa Devendrusa 1914. gada 20. jūnijā izstrādātā projekta. Pamatojoties uz jaunajiem ierobežojumiem saistībā ar perspektīvo ielas paplašināšanu nākotnē, māja tika celta ar atkāpi. To uzbūvēja II ģildes tirgotāja un traktiera Krievu ielā Nr. 1 īpašnieka Matveja Rošonoka laulāta draudzene Marija Rošonoka.

Jersikas iela Nr. 29. un Nr. 31.
GETO žogs.
1942. gads.
Foto no Bundesarhīvā.

Jersikas (Vitebskas) ielā Nr. 31.
Nama tapušais izgudrojums tiek analizēts Rīgas Latviešu biedrībā.
Rīgas Avīze Nr. 23., 10.08/23.08.
1902. gads.

- 11 -

Jersikas Nr. 12/14., Gr. 44/65.

Jersikas ielā Nr. 12/14.
Ēkas būvētas 1881. un 1901. gados,
pēc arhitektu Otto Dīces un Oskara Bāra projektiem.
2011. gads.

Atturīgi vienkāršā rūpnieciskā ēka gruntsgabala dziļumā būvēta pēc arhitekta Otto Dīces 1881. gada 13. novembrī izstrādātā projekta - mūra kalēju darbnīcas kalējam Johanam Kozlovskim.

Jersikas ielā Nr. 12/14.
Eka būvēta 1901. gados, pēc arhitekta Oskara Bāra projekta.
2011. gads.

Otrā šīs ielas mūra ēka ar neogotisko fasādi būvēta pēc arhitekta Oskara Bāra 1901. gada 30. janvārī apstiprināta projekta.
Sākotnēji Pasaules kara laikā šeit atradās kalēju darbnīca. Latvijas laikā Jēkabs Zāģeris šeit ierīkoja liķieru fabrikanta Jēkaba Otlana koka kastu fabriku ar skaļu nosaukumu „Demons”. Tā pastāvēja līdz likvidācijai 1937. gadā, kad šajā ēku kompleksā Satiksmes ministrija ierīkoja pasta nodaļu. Mūsdienās tā ir Rīgas 3. pasta nodaļa.

Jersikas (Vitebskas) ielā Nr. 12/14.
J. Zāģera firmas reklāma.
1934. gads.

- 12 -

Jersikas iela Nr. 35., Gr. 44/84.

Jersikas ielā Nr. 35.
Ēka būvēta 1818. gadā.
2011. gads.

Šī ir vecākā ēka Jersikas ielā. Būvēta 1818., guļbūve ar parauga fasādi. Kokmateriālus tai sagatavoja Vitebskas guberņā un ar plostiem piegādāja Kojusalas līcī Rīgā, tad namu salika. Unikālā būve saglabājusies pilnīgi bez izmaiņām. Tās augstais frontons pat nav pāršūts ar dēļiem. Viens tās spārns gar Mazā kalna ielu tagad atsegts un ir redzams sienas baļķu krāsojums, kas atbilst Maskavas forštates ēku krāsojumam - balti zilgans, lai fasāde tik ātri nenosūbētu. Mansarda stāva nelielie logi ir ar pildrežģa apdari. Dziļais, agrāk ar dakstiņiem segtais jumts, pasvītro nama varenību.
Visefektīvāk ēka izskatās no Mazās Kalna ielas. Ēka pilnīgi pāršūta 2014. gadā.

Nikolajs Dmitrija dēls Merkuljevs -
Rīgas pilsētas domnieks un mecenāts.
1912. gads.

Ēkas būvētājs - tirgotājs arī iebraucamās vietas un traktiera turētājs bija Artjomijs Merkuljevs. Viņa dzimtai ēka piederēja līdz pat 1929. gadām. Daudzas slaveno Maskavas forštates tirgotāju ģimenes bija rados ar Merkuljeviem. Tādi bija Kamkini, Remņevi, Aksenovi, Kaškini, Kuzņecovi, Kuročkini un citi.
Siena tirgus tuvums veicināja traktieru un iebraucamas vietas darbību. Laika gaitā to īpašnieki mainījās. Tie bija Grīnupi, Valujevi un citi.

Jersikas ielā Nr. 35.
Ēka būvēta 1818. gadā.
Skats no Mazās Kalna ielas.
2011. gads.

Jersikas ielā Nr. 35.
Ēka būvēta 1818. gadā.
1938. gads.

Jersikas ielā Nr. 35.
Eka būvēta 1818. gadā.
Pagalms.
1938. gads.

Jersikas ielā Nr. 35.
Ēka būvēta 1818. gadā.
Iebraucamas vietas nams ar tirgotāvu.
1938. gads.

Jersikas ielā Nr. 35.
Ēka būvēta 1818. gadā.
Iebraucamas vietas vārti.
1938. gads.

Jersikas iela Nr. 35., Nr. 37. un Nr. 39.
Priekšplānā redzamā koka ēka -
Valujeva iebraucamā vieta, ēka ar dakstiņu jumtu, staļļi un tirgotava.
Priekšplānā dzeloņstiepļu žogs, kas atdala GETO rajonu.
1942. gads.

Rakstnieks Georgijs Ivanovs ieskicēja Maskavas forštates traktiera dzīves ainaviņu:
„Viss pa vecam Maskavas ielas iestādījumos. Gaiss piesmēķēts, grīda piespļauta, galdauti neiedomājami netīri. Degvīnu pasniedz valsts traukos, alu siltu, lai ātrāk iesit galvā, pie alus rudzu sausiņi un uzbrieduši mērcētie zirņi, var palutināties arī ar tēju, pasūtot vārīta ūdens porciju un tējas pusporciju. Atnesīs vārītu ūdeni lielā zilā vai ķieģeļsarkanā vēderainā tējas kannā, ar medaljonu vidū, tēju – tieši tādā kannā, tikai maziņā, kas lielai aizvieto vāku.
Traktiera dziļumā lete. Aiz letes sarkanmatains krodzinieks aprunājas ar klientiem, kuri iestiprinās. Runā ar cieņu, klienti ir pazīstami, svarīgi ļaudis: viens kārns, akurāts vecītis, forštates augļotājs Dzīsla, otrs vēl ievērojamāks cilvēks, melnīgsnējs, vājš, čigānam līdzīgs. Skatiens caururbjošs. Ziemā un vasarā tam mugurā nosmulēts šinelis, zem šineļa uz krūtīm kuļājas rožukronis. Tas ir kāds Lazurskis, bijušais diakons, tagad nākotnes pareģotājs. „Dzeru uz visu idiotu veselību”, uzsauc tostu Lazurskis un vienu rāvienu izdzer veselu tējas glāzi un piebilda „Par visu idiotu veselību, tai skaitā arī par jums godājamie kungi”. Neviens neapvainojas. Neviens neklausās, visi piedzērušies. Visi skandina ar „siltalu”, grauž mitrus zirņus, izsūc no vēža muguriņām un spīlēm sulu. Gramofons auro, tikko skanēja bravurīga „ķīniete”, tagad aizmākusi, pārvērsta, bet tomēr burvīga Vjaļcevas balss, it kā no nogrimušās pasaules paša dibena, dobji un maigi skan:
„Es mūsu stūrīti ar ziediem izrotāju, Es jūs gaidīju….”

(13) (14) (18)

Tirgus laukums

2006. gadā rekonstruētais tirgus laukums.
2011. gads.

2006. gada 20. decembrī atklāja rekonstruēto bijušo tirgus laukumu. Tas ir pārvērsts par skaistu skvēru, kurā saglabāta vēsturiskā tirgus nojume, laternas, bērnu rotaļu laukums, celiņi, soli un citi skvēriem atbilstoši elementi.

2006. gadā rekonstruētā tirgus laukuma bērnu stūrītis.
2011. gads.

Projekta autori - ainavu arhitektes Lauma Garkalne, Ligita Tomiņa, Loreta Erele un Gunta Rozenberga. Darbus koordinēja Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija.

Zirgu tramvaja depo ēkas.
Celtas 1888. gadā, pēc arhitekta R. Šmēlinga projekta.
2011. gads.

Tirgus laukuma apbūve veidojās pakāpeniski. Pirmā ēka, tirdzniecības rindā pa labi, bija zirgu tramvaja depo. To uzbūvēja pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga 1888. gada 11. oktobrī izstrādāta projekta. Iespējams, tajā pat laikā, uzbūvētas arī pārējās tirdzniecības veikalu vienstāvu ēkas starp Zirgu depo un centrālo ēku, kā arī centrālā ēka un ēka tirgus kreisajā pusē (Jersikas un M. Kalna ielas stūrī).
Pusotra stāva centrālās daļas un divu stāvu ēkas tirgus kreisajā pusē īpašniece bija tirgotāja Marija Merkuljeva. Ēkas uzbūvētas pēc 1888. gada 28. oktobrī izstrādātā arhitekta Oskara Bāra projekta.

Sarkankalna tirgus kantora ēka.
Celta 1894. gadā, pēc arhitekta A. Ašenkampfa projekta,
pārbūvēta 1937. gadā.
2011. gads.

Pēc arhitekta Alfrēda Ašenkampfa 1894. gada 17. maijā izstrādātā projekta uzbūvēja veļas mazgātavu. Taču pēc zemesgabala pievienošanas, šeit ierīkoja tirgus kantori. 1937. gadā tajā iekārtoja tirgus uzrauga dzīvokli un pilsētas tualeti (Maskavas Nr. 121a).

Sarkankalna tirgus ēkas ieejas mezgls.
Ēka celta 1888. gadā, pēc arhitekta R. Šmēlinga projekta.
2011. gads.

Visas tirgus ēkas būvētas atturīgā, vienojošā, rūpnieciskā stilā - bez apmetuma, izceļot tikai ķieģeļu faktūru un dzegas. Līdz mūsdienām saglabājušies unikāli tirdzniecības rindu vārti - eglīšu dēļu salikumā, ar atlokāmo daļu preču letes vajadzībām. Nojumē izmantota lieta čuguna kolonnu un kniedētu saišu konstrukcija. Tirgus ienākumi 1876. gadā bija 76 349 rubļu. Tirgū strādāja 30 Rīgas, 42 lauku un priekšpilsētu un 35 ebreju tirgotāji.

(15)

Omnibuss un zirgu tramvajs

Tēlnieka Andra Vārpas skulptūra,
kas veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgas pilsētā.
2011. gads.

2009. gada 25. aprīlī Mazā Kalna ielas skvērā, vēsturiskajā Siena tirgū, Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija atklāja tēlnieka Andra Vārpas skulptūru veltītu zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgas pilsētā.

Senākā regulārā pasažieru pārvadāšanas satiksme Rīgā bija pasta trakts Rīga – Dinaburga (Daugavpils). Tā atklāta 1714. gadā. Šo satiksmi ērti varēja izmantot arī parastie braucēji - Rīgas iedzīvotāji, jo Maskavas forštatē bija pieturvieta pie Jāņa vārtiem, un ikdienā tam bija liela nozīme.

Omnibuss.
1874. gads.

1874. gadā atklāja omnibusu līniju Rātslaukums – Sarkanais kalns. Tas veicināja tirgus laukuma teritorijas pārvietošanu uz tā atrašanās vietu mūsdienās.
Omnibuss ir franču parauga pagarināta pasta kariete ar ierobežotu vietu skaitu. Tā kupejā ir sešas vietas. Braukšanas maksa - 10 kapeikas. Pie konduktora (kučiera) ir četras vietas par 6 kapeikām katra, bet uz jumta trīs vietas par 5 kapeikām. Brauciena ātrums ir 10 kilometri stundā. Pirmo līniju Rīgā atklāja jau 1852. gadā, bet tā pastāvēja īsu laiku.

Zirgu tramvajs Rīgā.
1903. gads.

1872. gadā Rīgas pilsēta uzdāvināja koncesiju zirgu tramvaju līniju ierīkošanai Rīgā Šveices konsulam Eiženam Diponam. 1879. gadā koncesija bija apstiprināta un uzsākta līniju dzelzceļa izbūve. Tika uzbūvētas četras līnijas – A; B; C; D. 1882. gadā 3. septembrī (22. augustā pēc vecā stila) jaunās ierīkotās līnijas tika atklātas. Līnijas „C” maršruts bija Kristapa skulptūra – Sarkanais kalns (Kristapa skulptūra toreiz atrādās pie Sarkaniem spīķeriem) un līnijas „D” maršruts bija Sarkanais kalns – Daugavpils iela līdz Kalēju ielai (mūsdienās Ģertrūdes). 1885. gadā dzelzceļš pārgāja Akciju sabiedrībai „Rīgas zirgu dzelzceļš”.

Elektriskais tramvajs Maskavas ielā.
1910. gads.

1901. gada 10. novembrī (28. oktobrī pēc vecā stila) „C” līnijas maršrutā sāka kursēt elektriskais tramvajs. Tas gāja līdz „Sarkankalna tirgum”. Naktīs pa pagaidu sliedēm vagonus novietoja noliktavās pie „Jāņu vārtiem” (mūsdienās Fridriha ielā). Līnija „D” netika atjaunota elektriskā tramvaju satiksmei.
Zirgu tramvaja vai „konkas” vagonus vilka divi zirgi. Pieturvietas nebija stingri noteiktas un tramvajs neapstājās - pasažieri izkāpa lēnas gaitas laikā. Dažviet uz čuguna stabiem bija novietotas „dzērvītes” un lielāka pasažieru pieplūduma laikā konduktors apstādināja vagonu. Tramvajam bija slēgti vagoni vēsākam gadalaikam – ar 28 vietām tajos un vasaras laikā tie bija atklāti – tajos varēja braukt 35 pasažieri. Braukšanas maksa bija 10 kapeikas vagonā un 5 kapeikas uz platformas.

- 16 -

Jersikas iela Nr. 37., Gr. 44/83.

Jersikas ielā Nr. 37.
Ēka celta 1907. gadā, pēc arhitekta A. Šmēlinga projekta.
2011. gads.

Šo četru stāvu vienkāršo fabrikas stila mūra ēku Rīgas tirgotājs Matvejs Rošonoks pasūtīja industrijas arhitektam Aleksandram Šmēlingam, pēc 1907. gada 15. maijā izstrādātā projekta.
Ēkas cokola stāvā izvietoja veikalus un noliktavas, bet otrajā stāvā - tirdzniecības kantorus un noliktavas. Šo ēku izmantoja tirdzniecības uzņēmumi, kuri sadarbojās ar Siena (Sarkanā kalna) tirgus tirgotājiem.

Jersikas ielā Nr. 37.
Ēkas dzega, kuru balsta ķieģeļa konsoles ar flīžu plaksnītēm.
2011. gads.

Ēkas fasādes apmetums dekorēts ar apdari no ķieģeļiem. Izteiksmīgo dzegu balsta ķieģeļu konsoles ar flīžu plāksnītēm un sandrikiem (logu nojumītes) virs trešā stāva logiem, kā arī ķieģeļu frīzes starp logiem. Vienmuļo fasādes plakni atvieglo ķieģeļu kartužas virs otrā stāva logiem , kā arī izmantotais gludā un graudainā apmetuma kontrasts.

Jersikas ielā Nr. 37.
Ēkas fasādes ķieģeļu kartužas virs otrā stāva logu velvēm.
2011. gads.

1926. gadā šīs ēkas pirmais un otrais stāvs pārbūvēts par dzīvokļiem, līdz ar to izmainīts cokola stāvs.

Jersikas ielā Nr. 37.
M. Valujeva restorāna reklāma.
1925. gads.

Namā darbojās:

- 17 -

Jersikas iela Nr. 39., Gr. 44/82.

Jersikas ielā Nr. 39.
Ēka celta 1890. gadā, pēc arhitekta O. Dīca projekta.
2011. gads.

Trīs stāvu klasicisma stila mūra ēku tirgotājs, aldaris, grāmatvedis un zemnieks Johans Grīnups (Gruenupp) pasūtīja arhitektam Otto Dīcam, kas 1890. gada 6. februārī izstrādāja tās projektu.

Jersikas iela Nr. 39.
Dzegas fragments.
2011. gads.

Ēkai ar mansardu trīs izvirzījumi, kurus atdala rusti , fasādes masa sadalīta piecas daļās. Otrā stāva reprezentablās telpas izgaismotas ar augstiem logiem, kurus rotā klasiski pusapaļi, trīsstūraini un parasti dekoratīvie sandriki . Trešā stāva logiem vienkāršas apmetuma apmales. Dzegu balsta klasiskas konsoles. Cokola stāvā saglabājušās dažas oriģinālās durvis un koka logu slēģi, kā arī viens metāla izkārtnes turētājs.

Jersikas ielā Nr. 39.
Ēkas fasādes logu aiļu dekors.
2011. gads.

Ēkas cokola stāvā bija paredzēts izvietot veikalus un noliktavas, bet otrajā stāvā - tirdzniecības kantorus un noliktavas. Arī šī ēka kalpoja tirdzniecības uzņēmumiem, kas sadarbojās ar Siena (Sarkanā kalna) tirgus tirgotājiem. Namā izvietoja Rīgas firmu pārpircēju komiju kantori, kurš uzpirka no Vidzemes zemniekiem produktus un citu preci, lai tiem nebūtu jāmaksā nodevas par iebraukšanu „Iekšrīgā”. Mājas trešajā stāvā bija ierīkoti dzīvokļi komijiem un kalpotājiem.

Jersikas iela Nr. 39.
Ieejas durvis veikalos un noliktavās.
2011. gads.

Jersikas ielā Nr. 39.
Metālā kaltais reklāmas turētājs.
2011. gads.

Zemnieki apmetās netālu dažādās iebraucamās vietās – piem. „Zum Golden Loeven” un „Stelpa ” (Maskavas ielā Nr. 135 un Nr. 137).

Jersikas ielā Nr. 39. piebūve no Sarkanās ielas.
Tā celta 1897. gadā, pēc arhitekta A. Edelsona projekta.
2011. gads.

1890. gada 12. decembrī daļu šī īpašuma Jersikas ielā Nr. 39 atpirka Rīgas pilsēta, lai varētu ierīkot Sarkano ielu. Gar to J. Grīnups izbūvēja divu stāvu mūra saimniecības ēku, pēc arhitekta Apoloniusa Edelsona 1897. gada 1. novembrī izstrādātā projekta.

Jersikas ielā Nr. 39.
Piebūves vārti no Sarkanās ielas.
2011. gads.

Ēkai raksturīga vārtu aile ar dekoratīvu ķieģeļu apdari virs tās, fasādes izvirzījums un taisnstūra tornīšu frontons.

Johana Grīnupa alusdarītavas vēstuļu blanka.
1920. gads.

1900. gadā nama pagalmā II ģildes tirgotājs Johans Grīnups ierīko minerālūdeņu iestādi.

- 20 -

Jersikas iela Nr. 45., Gr. 44/78.

Jersikas ielā Nr. 45.
Būvēta 1900. gadā, pēc arhitekta Edmunds fon Trompovska projekta.
2011. gads.

Šī divstāvu rūpnieciskā stila mūra ēka uzbūvēta pēc 1900. gada 24. novembrī izstrādātā arhitekta Edmunda fon Trompovskis projekta - spīķeris un alusdarītava. 1927. gadā ēku pārbūvēja par namīpašnieka Andreja Frīdenberga dzīvokli.

Jersikas ielā Nr. 45.
Neogotiskais apmetuma dekors.
2011. gads.

Ēkai veidota vienkārša ķieģeļu fasāde ar nelielu neogotisku apmetuma dekoru frontonā, kas bija paredzēts uzrakstam. Logu ailes izceļ ķieģeļu velves virs tiem un mazliet izvirzītā palodze, ko balsta ķieģeļu konsoles. Uzmanību piesaista metāla savilcēja masīvais kaltais enkurs (bija paredzēts spīķeru telpas veidot bez starpsienām). Ēkas stūrī atrodas unikāls elektrības vadu metālā kaltais turētājs ar porcelāna izolatoriem.

Jersikas ielā Nr. 45.
Mūru sienu metāla kaltais savilcēja enkurs.
2011. gads.

Tā ir senākā rūpniecības iestāde Jersikas ielā. Jau 1874. gadā Johans Blankenburgs ierīko šeit nelielu alusdarītavu, bet 1887. gadā tirgotājs Eduards Lēnerts to paplašina un uzceļ vairākas mūra rūpnīcas ēkas. 1898. gadā uzņēmumu pārņēma Josifs Hendels, bet 1907. gadā Andrejs Fridenbergs - pēdējais bija tā īpašnieks līdz 1940. gadām. Viņš papildināja ražotni ar jaunu sortimentu un tapa augļu vīnu, minerālo un augļu ūdeņu izgatavošanas iestāde. Pēc Pirmā pasaules kara alusdarītavas vietā viņš ierīkoja ādu ģerētāvu, kuru pārvaldīja līdz 1932. gadam, kad to pārņēma Jeruhums Teppers.

Jersikas ielā Nr. 45.
Elektrības vadu metālā kaltais turētājs ar porcelāna izolatoriem.
2011. gads.

Šeit rodami pirmsākumi mūsu ”Rīgas laku krāsu rūpnīcai”. Tā atklāta 1902. gada 6. maijā. 1903. gadā to pārvietota uz Daugavgrīvas ielu, kur tā pastāv vēl šodien. 1903. gadā šajā rūpnīcā Ziemeļamerikas Valstu pilsonis Fridrihs Kleins sāka ražot pašu izgudroto unikālo krāsu jumtu krāsošanai „Chromapion”.
Laika gaitā uz zemesgabala bija izbūvētas sešas rūpnieciskas būves. Jersikas ielā Nr. 45 no visa kompleksa palikusi tikai viena, jo mūsdienās pārējās būves skaitās Līksnas ielā.

Koncesija Ziemeļamerikas Valstu pilsonim Fridriham Kleinam
ražot pašu izgudroto unikālo krāsu jumtu krāsošanai „Chromapion.
Rīgas Avīze #107. 13.05.(25.05.) 1903. gadā.

Avoti

Latvijas valsts vēstures arhīvs fonds – apraksts – lieta:

Rīgas pilsētas būvvaldes arhīvs: Literatūra: Periodika: Portāli:

V. EICHENBAUM’S
MMX – MMXV