NGKM
DAUGAVAS STADIONS
IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”
GRĪZIŅKALNS
Daugavas stadions.
2013. gads.
1913. gadā starp Ērgļu [Jāņa Asara] un Rumpmuižas [Augusta Deglava] ielām pie dzelzceļa, Ļaužu labklājības veicināšanas biedrība ierīkoja pilsētas strādnieku dārzus,jeb tā saucamā Rīgas pilsētas trešā kolonija. Kolonijā pie Sv. Pāvila baznīcas bija 478 dārziņi, katrs 30 kvadrātass liels [viena ass – 4,552 kv. metri].
Dārziņi pastāvēja līdz 1930. gadam, kad Rīgas pilsēta nolēma šeit celt stadionu. Daļa no teritorijas jau bija nodota pilsētas blokmāju apbūvei. 1929. gada projektā bija paredzēts visu dārziņu rajonu apbūvēt ar lielu dzīvojamo māju kompleksu. Kompleksa centrālo daļu bija paredzēts izbūvēt pret Lūkas [Stadiona] ielu, bloku pie Ērgļu [Jāņa Asara] ielas un tālāk līdz Rumpmuižas [Augusta Deglava] ielai. Projekts tika apstiprināts 1929. gadā, (arhitekts Osvalds Tīlmanis, būvuzņēmējs Ludvigs Neiburgs), kā īres māja, un tajā bija paredzēti divu istabu dzīvokļi ar vannasistabu. Ansambļa pirmā posma būvdarbi pabeigti 1930. gadā, tagad ēka Jāņa Asara ielā Nr. 15.
Daugavas stadions.
Tornis ar XXV dziesmu un XV deju svētku karogu.
2013. gads.
Rīgas pilsētas jaunceļamās Grīziņkalnablokēkas projekts.
Arhitekts Osvalds Tilmanis.
1929. gads.
Mākslinieka E. Rirdāna karikatūra žurnāla „Svari” - Lasies vecais!
Te nav nekāda dauzīšanās ar lāpstu un grābekli.
1930. gads.
Stadionu sāka ierīkot 1930. gadā, mākslinieks Ernests Rirdāns ievietojis karikatūru žurnālā „Svari” ar tekstu - „Ģimenes dārziņus pie Grīziņkalna, kas strādnieku ļaudīm bija vasarā savā ziņā sports un atpūta, nodomāts iznīcināt un tanī vietā celt sporta stadionu. Pilsētas valdes lēmums”.
Biedrības „Strādnieku sargs un sports” sporta svētki.
1932. gads.
Rīgas pilsētas stadions pie 1905. gada parka [Grīziņkalnā] atklāts 1933. gada 1. aprīlī, kaut sporta pasākumi jau notikuši 1932. gada 19. jūnijā, kad te sarīkoti SSS [biedrības Strādnieku sports un sargs] sporta svētki, vēlākajos gados stadions bija ne tikai SSS, bet arī citu kreiso organizāciju militāroapmācību, kā arī sporta pasākumu un masu sapulču vieta.
1945. gadā tika izveidota sporta biedrība „Daugava” un uz Rīgas pilsētas stadiona bāzes 1950./1958. gados tika uzbūvētas tā laika modernās sporta un atpūtas būves. Tās cēla arhitektu projektētāju brigāde Vladimira Šņitņikova vadībā. Satiksmei ar stadionu 1963. gadā atklāta jaunā 10. trolejbusa līnija Jankas Kupalas [tagad Vīlandes] – Valmieras iela. 1959. gadā iekārtota Latvijā pirmā mākslīgā ledus hokeja halle, atjaunota 1999. gadā. 1974. gadā rietumu tribīne nomainīta ar modernu vairāklīmeņu tribīni, kas veidota no dzelzsbetona rāmju konstrukcijas.
Rīgas pilsētas stadions pie 1905. gada parka.
SSP sporta svētki.
Redzama Rīgas pilsētas blokmāja.
1932. gads.
Kopš 1992. gadā stadionam ir Latvijas nacionālās sporta bāzes statuss. Daugavas stadionā vairakkārt ir notikuši Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Stadionā 2013. gadā notika XXV dziesmu un XV deju svētku pasākumi.
Avoti
Grāmatas:
- Enciklopēdija Rīga, R., 1988.;
- Krastiņš J. „Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis”, R., b.g.
- „Cīņa” 08.09.1950.;
- „Jaunākās Ziņas” 20.06.1932.;
- „Latvijas Kareivis” 18.05.1929.;
- „Padomju Jaunatne” 07.04.1963.;
- „Rīgas Avīze” 02/15.05.1913.;
- „Sporta Pasaule” 27.03.1933.;
- „Svari" 07.03.1930.;
- „Zvaigzne” 15.02.1955.
