AKADĒMIJAS LAUKUMS

IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”
LATGALES FORŠTATES APKAIME

LPSR Zinātņu akadēmijas augstceltne.
1960. gads.
Foto no LNB krājuma.

Akadēmijas laukums šo nosaukumu ieguva 1996. gadā pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa priekšlikuma.
Līdz šim tas saucās Latvijas Zinātņu akadēmijas priekš laukums un tika izveidots līdz ar akadēmijas celtniecību. Arī šodien tā komunikācijas ir vienotas ar augstceltni. Lēmums par LPSRS Lauksaimniecības izglītības centra augstceltnes t.s. „Kolhoznieku nama” projektēšanas sākšanu tika pieņemts 1951. gadā, celtniecība notikusi 1953./1959. gados, arhitekti O. Tīlmanis, V. Apsītis, K. Plūksne. Nodošanas oficiālais akts parakstīts 1959. gada 31. decembrī.
Tukšajā laukumā 1959. gada izveidoja dārziņu pēc dārzu arhitekta Kārļa Barona projekta. Šī teritorija 1940. gadā tika nojauktas visas iepriekšējās tirgus koka un mūra ēkas, atstājot vien dažas mūra būves, bet daļu teritorijas pievienoja skolu zemes gabaliem. Piedēja dārziņa rekonstrukcija notikusi 1968. gadā, pēc dārzu arhitektes Irēnas Davidsones projekta.

Akadēmijas laukums.
1955. gads.
Foto no LNVM krājuma.

Neapbūvētais laukums izveidojās bijušā Rīgas nocietinājumu aizsardzības esplanādes laukumā ar literiem „K” un „L”, pretī „Tirdzniecības pagalmam”.
Esplanāde veidojās 1621./1796. gados, un gāja gar Elizabetes ielas vienu pusi un Rīgas cietokšņa grāvi. Pēc 1812. gada ugunsgrēka, tur ierīkoja Jēzus baznīcas draudzes sakņu dārzus, kurus iznomāja dažādām personām.

Akadēmijas laukuma vietas esplanādes literi K un L,
pretī „Tirdzniecības pagalmam”.
1813. gads.

Akadēmijas laukuma vieta Gr. 4/6.
Blakus sīkumu tirgus apbūve, priekšplānā „Tirdzniecības pagalms”.
1889. gads.

Laukums atradās starp Lielo Jēzusbaznīcas (Turgeņeva), Jāņa (Prāgas), Stacijas (Gogoļa) ielām un pirmās nocietinājuma aizsardzības distanci (Gaiziņa), to bija paredzēts apbūvēt 1871. gadā līdzīgi „Tirdzniecības pagalma” apbūvei. Taču šeit ierīkoja malkas un kokmateriālu noliktavu.

Turgeņeva iela.
Redzami veca un jauna sīkumu tirgus mūri.
1925. gads.
Foto no LNB krājuma.

1882. gadā Rīgas Sīkumu tirgu pārvietoja no Daugavmalas tirgus teritorijas uz bijušo esplanādes laukuma literu „M” pie Lielās Jēzusbaznīcas (Turgeņeva) ielas. Tur 1888. gadā uzbūvēja vienstāvu mūra ēkas, tagadējā Rūpniecības preču tirgus teritorijā pie Turgeņeva ielas un blakus tām - lopu šķirošanas un pārbaudes staciju (gurts).
1910. gadā Sīkumu tirgu paplašināja, un nu tas aizņēma visu bijušo „M” laukumu līdz spīķeriem. 1910. gadā izveidotā Ulbrokas iela, sadalīja to divās daļās - vecais un jaunais sīkumtirgus.

Rīgas vecais un jaunais sīkumu tirgus.
1928. gads.

Uz laukuma līdzās Sīkumu tirgum 1897. gadā, pēc tehniķa Indriķa Devendrusa projekta, uzcēla vienstāvu mūra ēku. Tajā izvietoja tirdzniecības iestādes, veikaliņus sastāvošus no divām telpām, gar Elijas (Prāgas) ielu ar spārniem Turgeņeva un Gaiziņa ielās, kā arī nelielu kantora ēku pretī galvenei ieejai no Prāgas ielas puses.
Kantora ēka saglabājusies līdz mūsdienām. Atlikušo laukumu apbūvēja ar vieglas konstrukcijas paviljoniem, izņemot vienstāvu mūra ēku, celtu 1936. gadā pēc arhitekta Nikolaja Prjanišņikova projekta. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām Celtniecības koledžas teritorijā.
1923. gadā laukuma teritoriju iznomā „Krāmu tirgus komiteja”, bet līdz 1937. gadu to aizlaiž un pārblīvē ar vecām lietam tā, ka pilsētas valde spiesta izdot rīkojumu par visu koku ēku nojaukšanu vai pārbūvi.

1897. gadā celtas uz Gr. 4/6. mūra ēkas fragments.
1925. gads.

Koka būdiņas un spīķeri Krāmu tirgū.
1935. gads.

Teritoriju no Jēzus draudzes un pārējiem īpašniekiem, kā dzimts nomnieki 1816. un 1881. gados ieguva sabiedrība „Gostinij Dvor” („Tirdzniecības Pagalms”). Tā dibināta 1769. gadā, pārveidota par sabiedrību 1897. gadā un likvidēta 1937. gadā.
1939. gada 10. maijā zeme tika reģistrēta uz Rīgas pilsētas vārda.
Pēc teritorijas iegūšanas 1939. gadā Rīgas būvvalde raksta Rīgas pilsētas domei: ”… izstrādāts izbūves un centrālās daļas pārveidošanas plāns, sākotnēji laukums bija domāts skolas paplašināšanai, vēlāk celt modernu iebraucamo vietu, atpūtas vietu tirdziniekiem lauciniekiem, tad būvēt pilsētas lombarda namu, vēlāk šo teritoriju pieprasīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ar nolūku to apbūvēt ...”

Akadēmijas laukuma apbūve.
1929. gads.

Tagadējo Akadēmijas laukumu Rīgas pilsēta rezervēja skolu būvniecības vajadzībām. Pagājušā gadsimta sākumā, bija izbūvētas divas skolu ēkas pie Gaiziņa ielas, Rīgas pilsētas Aleksandra Marijas pamatskola (1907.) un Rīgas pilsētas amatniecības skola (1912.).

Akadēmijas laukuma dārziņš mūsdienu situācijā

Akadēmijas laukums.
2012. gads.

Šodien laukumā ir trīs vēsturiskās būves - 1897. gadā celtā tirdzniecības vai tirgus kantora mūra ēka, 1936. gadā būvētais spīķeris un betona transformatoru stacija, celta ap 1935. gadu.
No jaunajām būvēm – 2010./2011. gados pēc arhitektūras biroja „Arhiteh” projekta celta sabiedriskā tualete, kas faktiski izvietota, nerespektējot vecāko apbūvi.

Tirgus kantora paviljons.
Celts 1897. gadā, pēc tehniķa I. Devendrusa projekta.
2012. gads.

Betona transformatoru stacija celta ap 1935. gadu.
2012. gads.

Mūra spīķeris.
Celts 1936. gadā, pēc arhitekta N. Prjanišņikova projekta.
2012. gads.

Sabiedriskā tualete.
Celta 2011. gadā, pēc arhitektūras biroja „Arhiteh” projekta.
2012. gads.

Akadēmijas laukums Nr. 1.
(agrāk Turgeņeva iela Nr. 16.)

„Tirdzniecības pagalms”.
1925. gads.

Šajā vietā 1755. gadā krievu tirgotāji uzcēla Tirdzniecības pagalmu „Gostinij Dvor”, aizvietojot Krievu pagalmu pie Kārļu vārtiem Centrāltirgus rajonā. Pirmais pagalms nodega 1812. gadā, atjaunots 1818. gadā.
Tās bija, klasiskā stilā celtas, tirdzniecības un dzīvojamas ēkas no koka, ar noslēgtu vairāku ēku kompleksu, vārtiem un kolonādi no ielas puses. Tās pakāpeniski tika nojauktas 1953./1958. gados.

Zinātņu akadēmijas augstceltnes būvniecība.
Redzamas bijušā „Tirdzniecības pagalma” koka ēkas pie Elijas ielas.
1957. gads.

Zinātņu akadēmijas augstceltnes būvniecība.
Redzamas bijušā „Tirdzniecības pagalma” koka ēkas pie Elijas ielas.
1955. gads.

Latvijas Zinātņu akadēmija - dibināta 1946. gadā. Zinātņu akadēmijas augstceltnes celtniecība pabeigta 1958. gadā. Tās arhitekti - O. Tīlmanis, V. Apsītis, K. Plūksne. Projektēta kā Kolhoznieku nams, pēc tipveida Maskavas augstceltņu parauga. Ēkā, pirmo reizi PSRS, tika lietotas saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Tās augstums 104 m, tās tornis pielāgots Vecrīgas torņu siluetam.

Avoti

Latvijas valsts vēstures arhīva fonds – apraksts – lieta:

Literatūra:

V. EICHENBAUM’S
MMXII - MMXV