Apstiprināts: 11.01.2018.

Nr. 0063.

PORCELĀNA ŠĶĪVIS

vāciski: Porzellan Teller; krieviski: Фарфоровая плита

Porcelāna šķīvis Porcelāna šķīvis

Gads: 1934. gads [Patents]
Materiāls: Porcelāns
Izmērs: 22 cm
Atrašanas vieta: Ekspozīcijas 18. istaba
Dāvinātājs: Janeka ģimene

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm,
kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika

Kuzņecova porcelāna oficiālais sākums ir 1812.gads, kad Jakovs Kuzņecovs Maskavas guberņā BroņickasapriņķīNovoharitonovskas ciemā nodibināja Kuzņecova fajansa un porcelāna rūpnīcu.
Pēc Jakova nāves vadību pārņēma viņa dēls Terentijs, kurš 1832.gadā nodibināja vēl vienu fabriku Duļevā.Kuzņecovi turpināja dibināt un iepirkt porcelāna ražotnes visā Krievijā. Pēc Terentija nāves pie vadības nāca viņa dēls Sidors Kuzņecovs. Līdz 19.gadsimta beigām Kuzņecovu ģimenes īpašumā bija nonākusi lielākā daļa Krievijas porcelāna un fajansa fabriku.
Kuzņecova porcelānu rūpnīcu Rīgā nodibināja Sidors Kuzņecovs 1843. gadā un nosauca to par „S.T. Kuzņecova fabriku”.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

Pusfajansa ražošanas korpuss Rīgā.

1851. gadā rūpnīcu paplašināja, uzcēla vairākas mūra ēkas un sāka ražot porcelānu no vietējam izejvielām.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

1859. gadā rūpnīcā darbojās tvaika mašīna ar astoņu zirgspēku jaudu, strādniekus ieveda arī no Krievijas, pārsvarā vecticībniekus no Jaroslavļas guberņas, viņu pēcteči vēl šodien dzīvo Rīgā.
1864. gadā pēc Sidora nāves fabrikas vadību pārņēma viņa dēls Matvejs Kuzņecovs.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

Matvejs Kuzņecovs un fabrikas logotipi 19.gs. nogalē.

1872. gadā Matvejs Kuzņecovs nomainīja nosaukumu uz „M. S. Kuzņecova sabiedrība”.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā. Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

1884. gadā rūpnīca izgatavoja 17 miljonu izstrādājumus un nodarbināja 1100 strādniekus. Izejvielas ieveda no Krievijas, Vācijas, Holandes, Anglijas, Francijas un Skandināvijas valstīm.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

1887. gadā Rīgas rūpnīcu iekļāva
„M.S. Kuzņecova fajansu un porcelānu izstrādājumu apvienībā”.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā. Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā. Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā. Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

1915. gadā fabrikas iekārtas 140 vagonos evakuēja uz citām Kuzņecovu fabrikām Krievijā.
Pēc Boļševiku apvērsuma 1917. gadā padomju vara atņēma Kuzņecovu ģimenei visus īpašumus izņemot fabriku Rīgā.
Matveja Kuzņecova bērni atgriezās Latvijā, nodibināja „A/.S Mihails Kuzņecovs” un 1920.gada 1. oktobrī rūpnīca atsāka ražošanu.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

1922. gadā pilnais uzņēmuma nosaukums bija
“Akciju sabiedrības “M.S. Kuzņecovs”
porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika”.

1930. tajos gados rūpnīca nodarbināja līdz 500 strādniekiem. Rūpnīca izgatavoja ne tikai traukus, bet arī dažādus porcelāna dekoratīvas figūriņas, ko šodien var ieraudzīt muzejos, izstādes un šī produkcijas šodien ļoti iecienītas starp antikvariāta cienītājiem. Vairākās slavena rūpnieka Sidora Kuzņecova dzimtas pārstāvji apbedīti Jāņa kapos Rīgā.
Pasaules ekonomiskās krīzes dēļ 30.gadu sākumā daļu no uzņēmuma akcijām pārdeva latviešu uzņēmējam, inženierim ķīmiķim Mārtiņam Kalniņam. Viņšuzsāka vērienīgu Kuzņecovu fabrikas rekonstrukciju un reorganizāciju.
1932.gadā sāka izmantot Ropažumežniecības smiltis smalkfajansa (Steingut) masas un glazūras sastādīšanai, līdz tam lietotā skandināvu kvarca vietā.
Trīsdesmitajos gados Kuzņecova fabrikā notika latviešu porcelāna vēsturē pirmie mēģinājumi radīt oriģinālservīzes. Georgs Kruglovs1934.gadā izgatavoja pirmo kafijas servīzi.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

1935.gadā kafijas servīzi nosūtījauz Vispasaules izstādi Briselē. Fabrikas stends tika apbalvots ar Grand Prix. Servīze masveida ražošanai nebija izdevīga, tādēļ to ražošanā neieviesa.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

Glūdas ielas tuvumā fabrika ņēma smiltis porcelāna ražošanai.

1923. gadā ielai dots nosaukums pamatojoties uz vietējo ģeoloģisko uzbūvi. Tur atradās glūda -plastisks pelēks vai zilganpelēks māls.
1942. gadā vācu vara pārdēvēja ielu Pfalzgraenschestrasse vārdā - Glūdas muiža Jelgavas apriņķī. Mūsdienās tas izraisa pārpratumuspar netipisko nosaukumu Maskavas forštatei, jo kā gan Daugavas labajā krastā varētubūt Kurzemes vietvārdu nosaukums.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

1934. gadā patentēja zīmi Nr.7930 - Zobens
- porcelāna, fajansa, māla un stikla traukiem.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

1938. gadā patentēja un sāka lietot zīmi zobens ar uzrakstu 125.

1937.gadā ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru apbalvoti fabrikas direktori – Nikolajs un Mihails Kuzņecovi, 1938. gadā Grigorijs Kuzņecovs un ar Atzinības Krusta IV šķiru apbalvots direktors Anatolijs Turkovs.
1940.gadā pēc padomju okupācijas Kuzņecovu fabrika tika nacionalizēta. Septembrī to pārdēvēja par “Sarkano Zvaigzni”, oktobrī par “Rīgas keramikas fabriku”.

Viena no 1934. gadā patentētām zīmēm, kuru izmantoja Kuzņecova porcelānu rūpnīca Rīgā.

“Rīgas keramikas fabrika” 1963. gadā
tika iekļauta “Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcā”.

1968. gadā to pārdēvēja par “Rīgas porcelāna rūpnīcu”.
1991. gadā to sadalīja Latvijas un Šveices kopuzņēmumā “Latvpotik” un “a/s Rīgas porcelāns”.
Kopš 1997. gada rūpnīcas teritorijā keramikas izstrādājumi netiek ražoti.
2001. gadā dibinājaRīgas Porcelāna muzeju un tā kolekcijas pamatā iekļauti „Rīgas porcelāna rūpnīcas” izstrādājumi, ap 7000 eksponātu.