KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRA „KOKA RĪGA”
KRĀJUMS

Apstiprināts: 03.12.2015.

Dokuments Nr. 0002.

Rīgas pilsētas Amatnieku skolas un Tehnikuma skolnieku
biļete Nr. 22
Izsniegta: Amatnieku skolas skolniekam Vērneram Rozenām
20.09.1931. gadā.
Iespiesta J. Rozes drukātava Rīgā.
Dāvinātājs: Janeka ģimene.

Rīgas pilsētas amatniecības skolas un tehnikuma
vēsture

Pirmo 1872. mācību gadu uzsāka jaunā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skola, kas vēlākajos gados tapa par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu (1912.g.) par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu-tehnikumu (1926.g.), Rīgas Būvniecības tehnikumu (1946.g.), no 1957. gada pazīstams kā Rīgas Celtniecības tehnikums, bet no 1995. gada – Rīgas Celtniecības koledža.
Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skola. Šīs vakara skolas zemākās nodaļas četri kursi atbilda pilsētas elementārskolai, bet augstākās nodaļas trīs kursi - pilsētas skolai. Mācību ilgums abās nodaļās kopā bija astoņi gadi (augstākās nodaļas pēdējais kurss bija divgadīgs). Skolas pedagogu un audzēkņu sastāvs bija daudznacionāls.
1912. gadā to pārņēma pilsēta, un tā kļuva par Rīgas pilsētas Amatniecības skolu. 1913. gadā tajā darbojās četras sagatavošanas kursi un trīs speciālie kursi. Skolēnu skaits gadu no gada auga - 1872. gadā šī skola sāka darbu ar 155 audzēkņiem, bet 1914./15. mācību gadā bija 1560 skolēnu. Viņi apguva šādas specialitātes: atslēdznieks, metāla ( zelta, sudraba, vara) kalējs, virpotājs, gravieris, krāsotājs, tapsētājs, stiklinieks, būvtehniķis, skulptors, grāmatsējējs, tipogrāfs, litogrāfs, fotogrāfs, kantorists, kurpnieks. Skolā strādāja ap 60 skolotāju
Pirmā pasaules kara laikā Amatnieku skola tika evakuēta uz Maskavu, pāc kara savu darbību Rīgā tā atjaunoja 1920. gada februārī
Sākot ar 1926./27. mācību gadu, Rīgas pilsētas Amatnieku skola pārtapa par skolu - tehnikumu, kur pēc I pakāpes programmām darbojas divas sagatavošanas klases un trīs speciālie kursi, kuros sagatavoja audzēkņus skolas nākamajai pakāpei - tehnikumam. 1937. mācību gadā tehnikumā darbojās būvniecības, elektrotehnikas un mehānikas nodaļas, kur piecos mācību gados audzēkņi apguva arī speciālos mācību priekšmetus - augstāko matemātiku, analītisko ģeometriju, zīmēšanu, pretestības mācību, statiku, elektrotehniku, ēku vēdināšanu un apsildīšanu, ūdensvadus un kanalizāciju, signalizāciju
Pie Rīgas Amatnieku skolas - tehnikuma darbojās arī trīsgadīgā Amatnieku skola ar būvniecības, elektrotehnikas, mehānikas, drēbnieku un tekstila nodaļām.
1940. gadā Amatnieku skolu savā pārziņā pārņēma „Darba rezervju” pārvalde un uz tās bāzes izveidoja deviņas profesionāli tehniskās skolas, bet tehnikumu pārdēvēja par Rīgas Valsts vakara tehnikumu. Tā to sauca arī visā vācu okupācijas laiku – no 1943. gada jūlija līdz 1944. gadam, kad skolas telpas rekvizēja vācu karaspēks, bet mācības tika organizētas citās telpās - Tērbatas ielā 45a un citur.
1945.gada 27. martā Rīgas Valsts vakara tehnikumu pievienoja Rīgas Valsts tehnikumam un pārdēvēja par Rīgas Industriālo politehnikumu.
1946. gadā no Industriālā politehnikuma tika atdalīta Būvniecības nodaļa un izveidots Rīgas Būvniecības tehnikums.
Ar Latvijas republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas 1995.gada 19.decembra rīkojumu Nr. 575 Rīgas Celtniecības tehnikums pārdēvēts par Rīgas Celtniecības koledžu, kas līdz 2000. gadam realizēja vidējo un paaugstināta tipa vidējo profesionālo izglītību.

Foto: Skolas pirmais nams Aspazijas bulvārī 34, Rīgā.

Nams Aspazijas bulvārī 34, (bij. Teātra iela 11) celts 1876.gadā pēc Johana Daniela Felsko projekta. Līdz pat 1936. gadam ēka bijusi Rīgas Vācu amatu biedrības īpašums, līdz 1939. gadam - Rīgas Vācu pilsoņu biedrības īpašums. Mūsdienās šajā ēkā izvietota Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola.

Foto: Rīgas Celtniecības tehnikuma/koledžas nams Gaiziņa ielā 3.

Ēka celta 1910.- 1912. gadā, arhitekti Nikolajs Nords, Reinholds Georgs Šmēlings. Neoklasicizma stilā ēka būvēta kā Rīgas Tirdzniecības skola. Šo funkciju simbolizē dekoratīvie ciļņi centrālajā rizalītā.
No 1912. gada līdz Pirmajam pasaules karam un pēckara periodā tur darbojās Rīgas pilsētas Amatniecības skola bet no 1926. gada līdz 1941. gadam jau kā Rīgas pilsētas Amatnieku skola - tehnikums.
Pēc Otrā pasaules kara ēkā izvietojās Rīgas vakara politehnikums un 5. arodskola bet no 1957. gada - Rīgas Celtniecības tehnikums, kopš 1995. gada - Rīgas Celtniecības koledža.Koledžas ģērboņa vēsture.

Rīgas vācu Amatnieku skolas ģerbonis

Foto: Rīgas Celtniecības koledžas ģerbonis.

Par amatniecības skolas klātbūtni Aspazijas bulvāra 34 namā liecina arī ģērbonis kas arī šobrīd atrodas ēkas otrā stāva gaitenī. Ģerbonim ir apaļa forma, un tas veidots zemcilnī. Kompozīcijas centrā izkārtota lauta, zem tās cirkulis ar māksliniekiem raksturīgo paleti krāsu jaukšanai. Minētos rīkus ieskauj ozola un vīnogu lapu vītnes, kas papildinātas vēl ar dažādiem citiem simboliskiem atribūtiem. Visas šīs simboliskās zīmes nepārprotami saistāmas ar amatniekiem raksturīgo profesionālo prasmi. Ģērboņa centrā izcelto sengrieķu lautu (liru), kas veidota nedaudz stilizēti, piešķirot tai arhitektoniskus elementus (stīgu vietā kolonna, kas vainagojas ar pūci), iespējams varētu saistīt ar kori „Sangerkreis”, kurā bija apvienojušies dažādu amatu zeļļi. 1865. gada 7. jūnijā Literāri praktisko pilsoņu apvienība nolēma apvienoties ar kori „Sangerkreis”.
Brīvmūrniekiem kolonnas simbolizē taisnīgumu un labvēlību, kas veido humanitātes pamatus. Kopumā lautai piešķirta pat tāda kā tempļa simbolika, tās pamatnes daļā skaidri redzams nosacīts senajiem grieķu tempļiem raksturīgais trīspakāpju cokols.
Lautu tās lejasdaļā papildina cirkulis. Šis instruments parādās kā brīvo mākslu, piemēram, astronomijas, arhitektūras un ģeogrāfijas (arī mūzika ir viena no septiņām brīvajām mākslām), atribūts. Vēl šodien cirkulis ir raksturīgākā brīvmūrnieku simbolikā (kopā ar svēto grāmatu un leņķmēru).
Pūces simbols skolas ģerbonī ir nepārprotams – tas simbolizē gudrību, kas iespiežas neziņas tumsā. Pūce ir arī kā zināšanu un mācību simbols.
Lautas abos sānos, simetriski izkārtoti divi kaduceji (divu čūsku apvīti zižļi), bet tie ir atšķirīgi. Ģērboņa kreisajā pusē tas attēlots kā Merkūrija zizlis. To veido burvju vai sūtņu zizlis, ap ko simetriski apvijušās divas čūskas, kas pavērsušas galvas viena otrai pretī. Kaducejam galā ir piestiprināts spārnu pāris. Iespējams šī simbola atrašanās ģerbonī ir pēctecīgāka, proti, kaducejs ir Merkura (gr. Hermejs) zizlis, to ir vienkāršāk un trāpīgāk attēlot nekā seno romiešu tirdzniecības un amatniecības dievu, arī labklājības un tirgotāju kārtas simbolu. Vēl Merkuru uzskata par liras izgudrotāju
Kā simbolisks priekšmets, kas apliecina atslēgas īpašnieka „spēku atsvabināt vai saistīt”, ir atslēga. Dažās brīvmūrnieku sistēmās atslēga ir meistara vai mantziņa goda simbols un zīme (amatvīru dārglieta). Amatniecības skolas ģērboni papildina arī citas simboliskas zīmes: zobrats, lineāls, galdnieku knaibles, ozola zars un vīnogu zars, arī pakavs. Dažādu tautu folklorā pakavs ir laimes simbols. Arī tautas ticējumi vēsta, ka amatnieki uzsita uz sliekšņa pakavu, lai darba netrūktu.

Rīgas Celtniecības koledžas
absolventes Mārītes Mičules – Peinas
versija par ģerboni.

Koledžas logo

Rīgas Celtniecības koledžas 1996. gadā tapušais logo ir trīsstūra prizma gaiši zilā krāsā. Logo autors Āris Straustiņš ir mākslinieks konstruktors.

Tehnikuma, koledžas karogi


Rīgas pilsētas Amatnieku skolas - tehnikuma karogs izgatavots pēc direktora V. A. Šmuldera ierosinājuma 1938. gadā un no 1945.-1992. gadam glabājās pie bijušā tehnikuma darbinieka Augusta Meldrāja, kurš to nodeva Latvijas Kultūras fondam (1992.-1998.g.). Tagad karogs glabājas Rīgas Celtniecības koledžā.
Rīgas pilsētas Amatnieku skolas-tehnikuma karoga projektu Latvijas Izglītības ministrija apstiprinājusi 1938. gada 26. janvārī. Minētais projekts ticis veidots pēc tipveida noteikumiem, saskaņā ar kuriem visu Rīgas skolu karogu labā puse bijusi gaiši zilā krāsā ar pilsētas lielo ģerboni (augstums 35 cm) centrā. Virs ģerboņa vārdi zelta krasā: „Galvas pilsētas Rīgas” (burtu augstums 5cm), zem ģerboņa - pilns skolas nosaukums (burtu augstums 4 cm). Ap karogu (izmēri 170 x 90 cm) - ornamentāla josla 4cm platumā, bet augšējā stūri pie kāta - valsts karoga krāsu iešuvums 25 cm garumā un 15 cm, platumā. Karoga kreisā puse bijusi baltā krāsā ar katras konkrētas skolas izvelētajām devīzēm, emblēmām u.c.


2011. gada 21. decembrī Rīgas Jēzus Evanģēliski luteriskās draudzes baznīcā mācītājs ErbertsBikše iesvētīja Rīgas Celtniecības koledžas karogu, kuru darināja tekstīlmāksliniece Ausma Apša 2006. gadā.

Avots: "No Amatnieku skolas līdz Rīgas Celtniecības koledžai",
R., 2012.

Ziņojums Valdības Vēstnesi Nr. 190. 25.08.1921.


Ziņojums Valdības Vēstnesi Nr. 279. 10.12.1922.

V. Eichenbaum’s
MMXV