NGKM

Koka ēku renovācijas centrs ''Koka Rīga''

MARTS

- 1 -

• 1637. Vidzemes zemniekiem aizliedza kāzu svinēt ilgāk par dīvām dienām
• 1921. Latvija un Igaunija savstarpēji apmaina tiesiskās atzīšanas de jure grāmatas
• 1940. nodibināts Rīgas īpašais apkures inspektora postenis
• 1981. darbu sāka, Juglas ielā, Pirmā Rīgas bērnu slimnīca (vēlāk Bērnu klīniskā slimnīca Gaiļezers

- 2 -

• 1866. visu kārtu piederīgiem Vidzemē un Kurzemē atļauts iegūt nekustamus īpašumus
• 1869. iesvētīta Vecā Ģertrūdes baznīca Rīgā
• 1870. iesvētīts Rīgas Latviešu biedrības vecais nams
• 1928. Rīgā atvērta Jāņa Misiņa bibliotēka

- 3 -

• 1562. Gothards Ketlers atbrīvo Rīgu no viņas, kā ordeņa mestram dotā zvēresta
• 1562. Rīga ratificē Viļņas ūniju, Beidz pastāvēt Livonijas ordenis, izveidota Pārdaugavas hercogiste
• 1866. izdots likums par pagastu pašvaldībām Baltijā, pagasti atbrīvoti no muižas varas
• 1887. tautskolas Baltijā padotas Krievijas izglītības ministrijai
• 1917. Rīgas telefona satiksmē atļauta latviešu valodā
• 1921. par Rīgas pilsētas galvu ievēlēts Alfrēds Andersons
  (pilsētas galva 1921/1928.)
• 1938. dots rīkojums pie skolām ierīkot dārzus

- 4 -

• 1563. miris senās Livonijas arhibīskaps Vilhelms (Magdeburgas hercogs)
• 1912. iesvētīts Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības jaunais nams Krišjāņa Barona ielā Nr. 14, tagadēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka.
• 2015. Palasta ielā Nr. 10 atklāta piemiņas plāksne rakstniekam, aģentūras LETA izveidotājam un vadītājām Rihardam Bērziņam (1888-1942), kur viņš dzīvoja no 1920 līdz 1940. gadām.

- 5 -

• 1562. Gothards Ketlers Rīgas pilī noliek ordeņa krustu, un kā Kurzemes un Zemgales hercogs zvēr uzticību Polijas karalim
• 1930. Heraldikas komitēja, apstiprināja Latvijas apriņķu ģerboņus

- 6 -

• 1524. nodibināta Rīgas pilsētas bibliotēka
• 1562. Gothards Ketlers sevi izsludina par Livonijas hercogu Kurzemē un Zemgalē
• 1916. kara priekšniecība Rīgas jūras līcī noliedz zveju
• 1919. miris Latvijas pirmo karaspēku vienību komandieris Oskars Kalpaks
• 1936. Visas Latvijas zemnieku dienas Rīgā

- 7 -

• 1757. nodeg Rīgas priekšpilsēta Kārļu vārtu (Maskavas ārīgas) rajonā
• 1852. Rīgā atklāta omnibusu satiksme
• 1862. apstiprināti Maskavas ārīgas apdrošināšanas biedrības statūti

- 8 -

• 1788. Senāts atļauj Rīgas Pārdaugavā atvērt sīktirdzniecības iestādes, kam ilgi pretojas Vecrīgas iedzīvotāji
• 1918. Kurzemes landtāgs nospriež Kurzemes Zemgales hercoga kroņi piedāvāt Vācijas ķeizaram
• 1923. miris Krišjānis Barons
• 1932. reģistrēti Rīgas Latgales priekšpilsētas amatnieku biedrības statūti

- 9 -

• 1864. atklājot, Vidzemes landtāgu vācu bīskaps Valters aicina pārvācot latviešus un igauņus
• 1997. par Rīgas Domes priekšsēdētāju ievēl Andri Bērziņu
  (Domes priekšsēdētājs 1997/2000.)

- 10 -

• 1524. Melngalvju sabiedrības locekli sagrauj katoļu altārus Sv. Pētera baznīca Rīgā
• 1868. Rīgas amatnieku namā (Jāņa ģildes) zālē notika pirmā publiskā lekcija latviešu valodā
• 1936. Latvijas ortodoksālās baznīcas saeima izrauga Augustu Pētersonu par mitropolitu

- 11 -

• 1666. vētra nogāž Pētera baznīcas 1439. gadā celto torni, kurš krizdams boja baznīcu, nogalina 8 un ievaino daudzus cilvēkus
• 1893. Tērbatas mācības apgabalu pārdēvē par Rīgas mācības apgabalu ar sēdekli Rīgā
• 1990. Lietuvas Republika proklamē neatkarības atjaunošanu
• 1939. Apstiprināti A/S „Tabaka” statūti
• 2020. Rīgā oficiālā vizītē uzturas Melnkalnes prezidents Milo Džukanovičs

- 12 -

• 1582. Rīgā ierodas Polijas karalis Stefans Batorijs, lai nokārtotu Rīgas pilsētas un Vidzemes lietas
• 1584. Stefans Batorijs pavēl Vidzemē ievest jauno kalendāru
• 1940. noslēgts miera līgums starp Somiju un SPRS

- 13 -

• 1700. sakšu poļu kara pulki ieņem Daugavgrīvas cietoksni
• 1908. apstiprināti: Rīgas Latviešu izglītības biedrības statūti

- 14 -

• 1887. ārzemniekiem aizliedz Baltijā iegūt muižas
• 1927. miris Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste
• 1940. notikusi Baltijas Antantes XI konference Rīgā
• 1940. pieņemts līkums par pagastu iedzīvotāju, kas pārnāca uz dzīvi Rīgā, un bezpavalstnieku aplikšanu ar pilsētnieku nodokļi
• 2013. atklāta piemiņas plāksne baltkrievu dzejniekam Janka Kupala Rīgas Jankas Kupalas Baltkrievu pamatskolā, Ilūkstes ielā Nr. 10.

- 15 -

• 321. Romas ķeizars Konstantīns ieved kristīgās svētdienas svinēšanu
• 1226. Pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms apstiprina Rīgas pilsētas patrimoniāla apgabala robežas
• 1251. Rīga kļūst par arhibīskapa rezidenci
• 1524. Mārtiņa Lutera piekritēji iznīcina svētbildes Rīgas Pētera un Jēkaba baznīcās
• 1744. dzimis Johans Stefenhāgens rosīgs latviešu grāmatu iespiedējs
• 1829. dzimis Krišjānis Dzirne, viens no pirmajiem latviešu tautības mācītājiem
• 1920. nodibināts Valsts mākslas muzejs

- 16 -

• 1857. atcelta Zundas jūras šaurumu muita, pēc kam brīva kļuva kuģniecība Baltijas jūrā
• 1928. par Rīgas pilsētas galvu ievēlēts Ādams Krieviņš
  (pilsētas galva 1928/1931.)

- 17 -

• 1654. miris Juris Mancels, mācītājs, Tērbatas Universitātes rektors, viens no pirmajiem rakstniekiem latviešu valoda
• 1795. hercogs Pēteris (Bīrons) atsakās no Kurzemes troņa Krievijai par labu
• 1917. Rīgas policijas funkcijas pārņem Rīgas pilsētas milicija, ugunsdzēsēju biedrību biedri ar Pētera ugunsdzēsēju biedrību priekšgalā
• 1937. sāk darboties Latvijas naudas kaltuve
• 1937. nodibināta pareizticīgo nodaļa pie Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes

- 18 -

• 1621. Gustavs Ādolfs atjauno karu pret Poliju, lai iekarotu Vidzemi
• 1631. Rīgā atvērta akadēmiskā ģimnāzija
• 1864. Rīgas suņi pirmo reizi aplikti ar nodokļi
• 1903. atklāts Gaujas Daugavas kanāls
• 1920. ievests Latvijas rublis, divi cariskās Krievijas rublis atbilst vienam Latvijas rublim
• 1921. Rīgas miera līgums
• 1917. Rīgas policijas sastāvs nolika savas pilnvaras
• 1990. Latvijas tautas fronte uzvar LPSR AP vēlēšanās

- 19 -

• 1883. latviešu valodai Baltijā piešķirtas vienādas tiesības ar vācu valodu
• 1894. iznāk „Latvju Dainu” pirmais sējums
• 1921. nodibināta Latvijas zvērināto advokātu padome
• 1917. Livlandes (Vidzemes) guberņas pārvalde pagaidām uzdota Rīgas pilsētas galvas v.i. Andrejam Krastkalnām
• 1936. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis līdz satversmes reformas ievešanai izpilda valsts prezidenta amatu

- 20 -

• 1330. pēc 13 mēnešu ilgas pretošanās Rīga uz smagiem noteikumiem padodas ordeņa mestram Monheimam
• 1624. zviedrs atsist poļu uzbrukumu Rīgā
• 1919. izdots rīkojums par aizsargu pulciņu dibināšanu

- 21 -

• 1917. sanāk Rīgas 600 sabiedrisku darbinieku sapulce, kas pieprasa Latvijai plašu autonomiju

- 22 -

• 1484. rīdzinieki pie Sarkandaugavas smagi sakauj ordeņa pulkus
• 1918. Vidzemes landtāgs Vidzemes hercoga kroni piedāvā Vācijas ķeizaram

- 23 -

• 1850. nodibināta Rīgas pareizticīgo arhibīskapiste un par pirmo virsganu iecelts Platons
• 1917. Tautas manifestācija pie Pareizticīgo katedrāles Rīgā, godinot Brīvības cīņu kritušos
• 1919. nodibināts Cēsu kājnieku pulks (1920.-1940. gados izvietojas Pērnavas ielas kazarmas)
• 1925. Pērnavas ielas kazarmas rajonā atklāts piemineklis Cēsu kājnieku pulka kritušiem karavīriem
• 1934. miris latviešu evaņģēliski Lutera baznīcas pirmais bīskaps Kārlis irbe
• 1978. pirmie Teātra dienas svētki Rīgā

- 24 -

• 1921. Nīderlande atzina Latvijas valsts de jure
• 1938. pieņemts likums par Valsts aizsardzības fondu

- 25 -

• 1875. iesāk Rīgas Tukuma dzelzceļa būvi
• 1917. sanāk Vidzemes zemes padomes
• 1924. publicēts likums par triju zvaigžņu ordeņi

- 26 -

• 1819. cars Aleksandrs I paraksta Vidzemes zemnieku brīvlaišanas aktu
• 1819. Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē
• 1820. Rīgas patrimoniālā apgabala zemnieki svin brīvlaišanu no dzimtbūšanas
• 1877. Baltijā ieved Krievijas pilsētu likumus

- 27 -

• 1687. Zviedru valdība ieved Livonijā zīmogu nodokli
• 2001. par Rīgas Domes priekšsēdētāju ievēl Gundaru Bojāru
  (Domes priekšsēdētājs 2001/2005.)

- 28 -

• 1744. Rīgu piemeklē lielie ūdens plūdi, applūdināts Rātslaukums

- 29 -

• 1721. cars Pēteris I pavēl Rīga ierīkot kuģu būvētavas
• 1936. par Latvijas pareizticīgo pirmo mitropolitu ievēsts amatā Augustīns (Pētersons)
• 2005. par Rīgas Domes priekšsēdētāju ievēl Aivaru Aksenoku
  (Domes priekšsēdētājs 2005/2007.)

- 30 -

• 1298. Rīgas pilsēta un Doma baznīcas kapituls noslēdz ar Lietuvas karaļa sūtņiem draudzības līgumu, kas vērsts pret ordeni
• 1491. Zemes saeima Valmierā izbeidz pilsoņu karu starp Rīgas arhibīskapu un ordeņi
• 1917. Atgriezies no izsūtījumā Rīgas pilsētas galva Vilhelms Roberts fon Bulmerings.
  (pilsētas galva 1813/1917.)

- 31 -

• 1932. par Latvijas ev. lut. Draudžu arhibīskapu ievēlēts Dr. theol. Teodors Grīnbergs