APKAIME GRĪZIŅKALNS

IEPAZĪSTI PILSĒTU UN TĀS APKĀRTNI
RĪGAS AUSTRUMU IZPILDDIREKCIJA
KOKA ĒKU RENOVĀCIJAS CENTRS „KOKA RĪGA”

Grīziņa muiža un Pāvila baznīcas apkārtne.
1903. gads.

Griziņkalns, atsevišķais Rīgas pilsētas rajons, kas savu nosaukumu ieguva no Grīziņa muižas [Griesenhof] pie Smilšu kalniem un Hausmaņa purvā, 1903. gadā.
Agrāk šo apdzīvoto vietu sauca par Smilšu kalniem, vai Pāvila baznīcas apkārtni.
1933. gada tas ir statistiskais rajons „Griziņkalns”.
2006. gada apkaime „Grīziņkalns”, kas daudz mazāka nekā statistiskais rajons, vēsturiski mēs pieņemam 1933. gada situāciju, bet juridiski 2006. gada apkaimes situāciju.
Apkaimes - platība 151,7 ha;
Iedzīvotāju skaits 13 691.

Apkaimes Grīziņkalns ielas 2006. gads

Robežojas ar apkaimēm:
Avoti, Brasa, Centrs, Dārzciems, Purvciems, Teika.

Robežu ielas:

1. Aleksandra Čaka

2. Alauksta * 1877.
[līdz 1961. Augustes, Augustīnes; vāc. Augustenstr.; kr. Августинская]

3. Artilērijas 29-71 * 1844.
Aleksandra Čaka – Jāņa Asara
[līdz 1868. Jaunā Artilērijas; vāc. Neue Artilerienstr; kr. Новая Артилерийская; vai Atslēdzniecības; vāc. Schlossereistr.]

4. Ata * 1898.
[līdz 1914. Otto; vāc. Ottostr.; kr. Оттонская]

5. Augšiela * 1898.
[līdz. 1923. Augšējā; vāc. Oberstr.; kr. Верхняя]

6. Augusta Deglava Nr. 1-11, * 1885.
[līdz 1937. un 1942/1944. Rumpmuižas; vāc. Rumpenhoefschestr.; kr. Румпенгофская]

7. Brīvības
[Tallinas - Kr. Barona, Nr. 132-200]

8. Dārzaugļu * 1868.
[līdz. 1878. Kalna; vāc. Bergstr.; kr. Горная;
līdz 1885. Augšielā; vāc. Obststr.; kr. Верхняя;
līdz 1923. Augļu; vāc. Gartenfruhtstr.; kr. Плодовая]

9. Ērgļu * 1908.
[līdz 1923. Sergija; vāc. Sergiusstr.; kr. Сергеевская; līdz 1961. Сергеева]

10. Jāņa Asara * 1885.
[līdz 1930. Un 1942/1944. Ērgļu; vāc. Orgelstr.; kr. Органный переулок]

11. Krāsotāju * 1873. Artilērijas – Tallinas, Nr. 23-29 un Nr. 24-32
[vāc. Faerberstr.; kr. Красильная]

12. Krišjāņa Barona * 1810.
Artilērijas - dzelzceļš;
[līdz 1858. Lielā Pirts; vāc Grosse Badstubestr.; kr. Большая Банная;
līdz 1923. Suvorova; vāc. Suworowstr.; kr. Суворовская;
1919. Lasaļa, kopšs 1923. Krišjāņa Barona]

13. Laboratorijas * 1877.
[vāc. Laboratoriumstr.; kr. Лабораторная; arī Lilijas; vāc. Lilienstr.]

14. Lauku * 1876.
[vāc. Feldstr.; kr. Полевая]

15. Pērnavas * 1876.
Brīvības - Augusta Degalava, Nr. 2-62 un Nr. 1-51
[vāc. Pernauerstr.; kr. Пернавская;
līdz 1885. Lauvas; vāc. Loewenstr.; kr. Львиная]

16. Rūdolfa * 1885.
[vāc. Rudolfstr.; kr. Рудольфовская]

17. Sapieru * 1885.
[vāc. sapierstr.; kr. Сапёрная]

18. Stadiona * 1885.
[līdz 1961. Lūkas; vāc. Lukasstr.; kr. Лукинская]

19. Tallinas * 1885.
Brīvības - A. Deglava Nr. 33-95 un Aleksandra Čaka - Augusta Deglava un Nr. 54-94
[līdz 1939. Un 1942/1944. Rēveles; vāc. Revalerstr.; kr. Ревельская]

20. Terēzes * 1868.
[vāc. Theresenstr.; kr. Терезинская; 1961/1991. Līčupes]

21. Valmieras * 1868.
A. Deglava – Pērnavas
[vāc. Wolmarschestr.; kr. Вольмарская;
līdz 1885. Jūdu vai Smilšu Kalnu; vāc. Juden oder Sandbergstr.]

22. Vārnu * 1876.
[vāc. Rabenstr; kr. Грачёвая]

23. Zemitāna * 1883.
[līdz 1961. Kroņa; vāc. Kronenstr.; kr. Коронная; līdz 1993. Oškalna]

24. Zvaigžņu * 1873.
[vāc. Sternstr.; kr. Звёздная]

Statistiskā rajona Grīziņkalns ielas 1933. gads

Robežojas ar statistiskiem rajoniem:
Avoti, Dārziņi, Jāņciems, Latgale, Purvciems, Zemitāni, Vidzeme.

1. Artilērijas [Kr. Barona - J. Asara]
2. Ata
3. Augšiela
4. Augusta Deglava [J. Asara - dzelzceļš]
5. Augustes [tagad Alauksta]
6. Avotu [Matīsa - J. Asara]
7. Dainas
8. Dārzaugļu
9. Ērgļu
10. Jāņa Asara
11. Krāsotāju
12. Krišjāņa Barona [Matīsa - dzelzceļš]
13. Kroņa [tagad Zemitāna]
14. Laboratorijas
15. Lauku
16. Lienes
17. Lūkas [tagad Stadiona]
18. Maza Matīsa [Aug. Deglava - dzelzceļš]
19. Marijas [Matīsa - dzelzceļš; tagad Aleksandra Čaka]
20. Mūrnieku
21. Narvas
22. Pērnavas
23. Pļavas
24. Rūdolfa
25. Rūjienas
26. Sapieru
27. Strenču
28. Sparģeļu
29. Suntažu
30. Tallinas [Kr. Barona - A. Deglava]
31. Terēzes
32. Vagonu [Matīsa - dzelzceļš]
33. Valmieras [Matīsa - Pērnavas]
34. Vārnu
35. Vietalvas [M. Matīsa – dzelzceļš]
36. Zaķu
37. Zvaigžņu.

V. EICHENBAUM’S
MMXV